Šodien Valsts prezidents Egils Levits dosies uz Baltinavu, lai piedalītos Masļenku traģēdijas atceres pasākumos.
Kā atklāj Valsts robežsardzes koledžas Robežsardzes vēstures izpētes nodaļas speciāliste Dace Zariņa, pats traģiskākais un visplašāk pazīstamais no tās dienas notikumiem bija sarkanarmiešu uzbrukums sardzei Masļenkos, kad tika nogalināti trīs Latvijas robežsargi un divas civilpersonas, savukārt 37 cilvēki tika pārvesti pāri robežai un tikai pēc Latvijas okupācijas 7. jūlijā varēja atgriezties dzimtenē.
“Masļenkos esošās sardzes mītne un blakus esošās privātmājas tika aplenktas, sardzes telefona vadi bija pārgriezti, bija izcēlusies nopietna apšaude starp uzbrucējiem un Latvijas robežsargiem. Sardze tika apmētāta ar rokas granātām, rezultātā bija izcēlies ugunsgrēks, kura laikā nodega sardzes ēka. Nevienlīdzīgas cīņas rezultātā tika nogalināti trīs robežsargi. Tas bija Kārlis Beizaks, kurš Abrenes bataljonā bija nodienējis nedaudz vairāk par gadu. Tie bija robežsargi Jānis Macītis un Pētris Cimoška. Šajā uzbrukumā tika nogalināta arī sardzes priekšnieka Frīdriha Puriņa sieva Hermīne Puriņa, tika ievainotas divas civilpersonas - sarga Žaņa Krieviņa sieva Lidija Puriņš un sardzes priekšnieka Frīdriha 14-gadīgais dēls Voldemārs Puriņš. Šī Masļenku traģēdija bija tikai sākums Robežsardzes sagrāvei, robežsargu un viņu tuvinieku represēšanai un sākums valsts iznīcināšanai,” stāsta Dace Zariņa.
