► Па-беларуску ► In English ● Po polsku ► На русском ► Українською
Aušvica-Birkenava bija lielākā nacistu koncentrācijas nometne un ebreju iznīcināšanas centrs. No 1940. līdz 1945. gadam tur tika nogalināti aptuveni miljons ebreju un 100 000 citu tautību pārstāvju, viņu vidū poļi un romi, kā arī padomju karagūstekņi. Metodiskā iznīcināšana Aušvicā turpinājās līdz pašām nometnes darbības beigām. 18. janvārī, tikai dažas dienas pirms tam, kad Sarkanā armija iegāja pa nometnes vārtiem, sākās evakuācija: gandrīz 60 000 ieslodzīto tika piespiesti doties nāves gājienā un apmēram 15 000 gāja bojā.
Aušvica ir holokausta simbols, bet šis bezprecedenta noziegums pret cilvēci norisinājās, kur vien sniedzās Trešā reiha ietekme. Holokaustā zaudēja dzīvību gandrīz seši miljoni ebreju, no kuriem apmēram puse kļuva par upuriem dažādās koncentrācijas un iznīcināšanas nometnēs.
Izjūtot atbildību par šodienu un bažas par nākotni, Eiropas tīkls "Atcere un solidaritāte" katru gadu piedalās Starptautiskās holokausta upuru piemiņas dienas atzīmēšanā. Šogad izplānota sociālo un e-mediju informācijas kampaņa, kas notiek no 17. līdz 31. janvārim, lai paplašinātu izpratni par holokaustu. Kampaņas gaitā prezentēs šādus izglītojošos materiālus un akadēmiskos pētījumus:
- animācijas īsfilmu "Memento", kas veltīta Starptautiskajai holokausta piemiņas dienai;
- īsfilmu "Taisnīgā diplomātija" ("Righteous Diplomacy", 2021), kas veltīta diplomātiem, kuriem bija svarīga loma, glābjot tūkstošiem ebreju Otrajā pasaules karā. Filma ir daļa no izglītojošās pakotnes "Diplomāti palīdz ebrejiem" ("Diplomats Aiding Jews") tiešsaistēs izglītojošajā platformā "Hi-story Lessons";
- izglītojošu pakotni par šo tematu, kurā ir trīs mācību stundu plāni un norādījumi skolotājiem. Mācību stundās, kas balstītas ieteiktajos scenārijos, būs jautājumi par cilvēka dabu, attieksmi un cilvēku uzvedības mehānismiem ārkārtējos apstākļos, kā arī par gribu izdzīvot un pretošanās ļaunumam spēku;
- ceļvedi pa ceļojošo izstādi "Starp dzīvību un nāvi. Stāsti par izglābšanu holokausta laikā" ("Between Life and Death. Stories of Rescue during the Holocaust"), kas veltīta nezināmajiem stāstiem par pašaizliedzīgo drosmi un neticamajiem pūliņiem glābt ebreju dzīvības Otrajā pasaules karā;
- interviju ar vienu no šīs izstādes varonēm Elžbetu Ficovsku un stāstu par viņas mīlestību pret abām savām mātēm "Abu savu māšu vārdā" ("In the name of her both mothers");
- Kerolas Eliasas rakstu "Holokausts un diasporas izdzīvošana, Nākamās paaudzes. Pagātne, tagadne, nākotne" ("Holocaust and Diaspora Survival: The Next Generations. Past, Present, Future") un Romana Žuhoviča materiālu "Vanzē konference" ("The Wannsee Conference"), kas vēsta par nacistiskās Vācijas augstu valdības amatpersonu un "Schutzstaffel" (SS) līderu sanāksmi, kurā tika apspriesta "ebreju jautājuma galīgās atrisināšanas" īstenošana;
- Vanzē konferences interaktīvo karti;
- šā gada projekta "Skaņa klusumā" ("Sound in the Silence") dalībnieku aizkustinošu performanci, kas balstīta zināšanās un pieredzē, ko viņi ieguvuši, apmeklējot piemiņas vietas, un attēlo gan holokausta īstenotāju, gan upuru balsis, kā arī jauniešu pārdomas par vēstures uztveri ar mākslas starpniecību;
- videoierakstus un citus materiālus no konferences "Atmiņas ģenealoģijas 2020. Holokausts starp globālajām un lokālajām perspektīvām" ("Genealogies of Memory 2020. The Holocaust between Global and Local Perspectives", 2020);
- akadēmiskā žurnāla "Remembrance And Solidarity. Studies in 20th Century European History" ("Atmiņa un solidaritāte. 20. gadsimta Eiropas vēstures pētījumi") holokausta tēmai veltīto numuru (2016).
Vairāk informācijas par šā gada Starptautiskās holokausta piemiņas dienas kampaņu šeit.
Organizētājs:
Eiropas tīkls "Atcere un solidaritāte"
ENRS finansētāji:
Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrija, Vācijas federālās valdības kultūras un mediju komisārs, Ungārijas Iekšlietu ministrija, Slovākijas Kultūras ministrija, Rumānijas Kultūras ministrija
Kampaņu līdzfinansē Eiropas Savienība
Eiropas tīkls "Atcere un solidaritāte" ir starptautiska iniciatīva, kuras mērķis ir pētīt un dokumentēt 20. gadsimta Eiropas vēsturi un Eiropas atceres kultūras, īpašu uzmanību pievēršot diktatūru, karu un pretošanās politiskajai vardarbībai periodiem, kā arī vairot sabiedrības zināšanas par šiem jautājumiem. Tīkla dalībnieces ir Vācija, Polija, Rumānija un Ungārija, tā konsultatīvajās institūcijās ir Albānijas, Austrijas, Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvji.
