Rendā esošajā Nacionālās pretošanās kustības muzejā Javoišs var izlasīt arī par sevi – pirms 60 gadiem, 1963. gadā, kad Latviju bija okupējusi Padomju Savienība, viņš naktī uz 5. decembri, kas bija PSRS Konstitūcijas diena, uzkāpa Rīgas radiotornī un Latvijas PSR karoga vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano. Tā viņš izteica protestu pret pārkrievošanu, jo daudzviet latviski nedrīkstēja runāt.
Javoišam bijis bail no augstuma; lai uzkāptu 76 metrus augstajā tornī, viņš trenējies.
"Bija tādas mājas ar balkoniem, tumšās naktīs pamatīgu kaprona šņori piesēju un staigāju pa balkonu, margām, sākumā uzkāpu, balansēju un pēc tam jau pamazām. Pie augstuma bija jāpierod," stāstīja Javoišs.
Javoišu arestēja brīdī, kad viņš nokāpa lejā, jo izrādās, ka tornī bija ierīkota signalizācija. Tālāk bija 7 gadus ilgs cietumsods Mordovijā. Svītra pāri iesāktajām studijām Aviācijas institūtā. Pēc soda izciešanas viņš pārcēlās uz dzīvi Igaunijā un tur dzīvo joprojām, tāpēc par viņa apciemojumu muzejā īpaši priecājās. Viena no ekspozīcijas daļām vēsta par nevardarbīgo pretošanos.
Viens no Nacionālās pretošanās kustības muzeja vadītājiem Andrejs Ķeizars sacīja: "To ekspozīciju drusku pilnveidojam. Tāda ranga varoņi kā šodien mūsu viesis ir īstenībā uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi. Par viņiem ir jābūt plašākai publikai pieejama formāta ziņām."
Šobrīd kopā ar Okupācijas muzeju sākusi īstenoties Javoiša dēla ideja radiotorņa vietā izveidot pieminekli "Svešo varai spītējot", tiek vākti ziedojumi tā izveidei.
Javoiša dēls Bruno Lielkāja stāstīja: "Tēvam saku, kā tu to uztver, ka mēs te ko tādu uztaisītu. Viņš saka, – tas noteikti nav man. Tas būtu visiem pretošanās kustības dalībniekiem, tas būtu domāts visiem, jo tie karoga stāsti jau nav viens, viņi ir vairāki, pat ko mēs nezinām."
Javoišs ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa zeltītu goda zīmi un ir Viestura ordeņa komandieris. Viņš uzsvēra, ka arī šodien Latvija ir karā, tikai nav dzirdami bumbu sprādzieni, neviens nemirst un pretinieks ir neredzams.
"Tu zini, ka tas pretinieks ir tavā mājā. Bet nezini, vai zem gultas, vai skapī, vai kaut kur aiz aizkara, vai ne. Un tas pretinieks, tā pati piektā kolonna, kā viņu dēvē, – ir, ir," pauda Javoišs.
