Aptauja ilgs līdz 26. februārim un atrodama šeit. Tajā drīkst balsot arī par Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības biedriem, norādīja biedrībā.
Kā skaidroja biedrībā, sabiedrisko aptauju, kurā tās dalībnieki tiek aicināti novērtēt iepriekšējā gadā paveikto vēstures pētniecības vai tās popularizēšanas jomā Latvijā, biedrība rīko jau trīspadsmito gadu. Aptaujas rezultātā tiek noskaidrots arī vairākuma tās dalībnieku viedoklis, kura vēsturnieka vai vēsturnieces veikums iepriekšējā gadā būtu īpaši izceļams, piešķirot titulu "Gada vēsturnieks".
"Nominācijas Gada vēsturnieks piešķiršana, mūsuprāt, ir laba iespēja pievērst uzmanību ne tikai izciliem vēsturniekiem, nozīmīgiem pētījumiem un interesantām tēmām Latvijas vēsturē, bet arī aktualizēt problēmas, kuras steidzami jārisina, lai novērstu ieilgušo krīzi nozarē," skaidroja biedrībā.
Pagājušais gads bija pagrieziena punkts nominācijai Gada vēsturnieks. Vēsturnieces Inetas Lipšas lēmums no tās atteikties izraisīja plašu rezonansi. Daudziem bija pārsteigums, ka Latvijā nemaz nenotiek pētījumi virknē mūsu nācijas identitātei un pat valsts drošībai būtiskos jautājumos, atzīmēja biedrībā.
Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrībā arī pauda pārliecību, ka pieaugošā sabiedrības, politikas veidotāju un mediju pārstāvju interese ir jāizmanto, lai diskusija par aktualitātēm vēstures nozarē nenorimtu. Nominācija Gada vēsturnieks ir viens no veidiem, kā izcelt arī pozitīvo un runāt par svarīgo.
"Domājot par aizvadīto 2023. gadu vēstures nozarē, aicinām atcerēties, kādi nozīmīgi pētījumi, monogrāfijas, izstādes, TV vai radio raidījumi, tajā skaitā starptautiska mēroga darbi, ir tapuši par Latvijas vēsturi, lai paplašinātu mūsu zināšanas un redzesloku par pagātnes notikumiem un to ietekmi uz mūsdienām," teikts biedrības paziņojumā.
Lipša par Gada vēsturnieku nosaukta arī 2021. gadā, savukārt 2020. gadā – Andrejs Gusačenko. 2019. gadā atkārtoti par Gada vēsturnieku kļuva Ēriks Jēkabsons, 2018. gadā – Uldis Neiburgs, 2017. gadā – arheoloģe Elīna Guščika, 2016. gadā Jānis Taurēns, 2015. gadā – Harijs Tumans, 2014. gadā – Gustavs Strenga, 2013. gadā – Aivars Stranga, 2012. gadā Jēkabsons. Par pirmo Gada vēsturnieku Latvijā 2011. gadā kļuva Kaspars Zellis.
