"Mēdz teikt, ka tik labi, cik jūtas mūsu zarnu trakts, jūtamies mēs, un tas ir mūsu otrās smadzenes. Mēs zinām, ka apmēram vidēji 80% zarnās tieši ir šīs imūnšūnas, kas atbild par mūsu veselību un pašsajūtu," norādīja Sondore.
Viņa norādīja, ka līdzsvaru zarnu mikroflorā nodrošina daudzveidīgs, veselīgs uzturs, kura pamatā ikdienā tiek uzņemti 30–35 gramu šķiedrvielu, kas atrodamas pilngraudu produktos, dārzeņos. Tāpat būtiski pārtikā lietot arī fermentētus produktus, kuros ir ne tikai šķiedrvielas, bet arī labās baktērijas.
"Uzturs, protams, ir jāplāno. Nevar būt tā, ka reizi mēnesī es apēdu kaut ko ļoti labu un tad pārējo laiku man ir pilnīgi vienalga, ko es ēdu," uzsvēra Sondore.
Tas nozīmē, ka gan raudzēti piena produkti, gan skābēti dārzeņi jācenšas lietot ikdienā, nevis lielās porcijās reti.
"Ko noteikti vajag ievērot, nevajag tā kampaņu veidā mesties un ēst tagad ļoti daudz skābētos kāpostus vai kimči, vai ļoti lielos daudzumos šķiedrvielām bagātos dārzeņus un graudus, jo tad tiešām var būt aizcietējumi, it īpaši tad, ja uzturā ir par maz šķidruma," skaidroja Sondore.
Kuņģa un zarnu trakts ir jāpieradina pakāpeniski; ja iepriekš skābēti produkti nav ēsti, lielas porcijas var likt justies slikti. Rudoviča savukārt uzsvēra nepieciešamību skābētus produktus ēst termiski neapstrādātus, jo, gatavojot, piemēram, skābu kāpostu zupu, labās baktērijas izzūd.
"Fermentēti produkti pilnīgi noteikti jālieto nekarsēti, nepasterizēti.
Ja mēs izvārām skābu kāpostu zupu, labās baktērijas nomirst. Kā šķiedrvielu avots tas noteikti paliek, bet tas noteikti nebūs veids, kā jūs uzņemsiet labās baktērijas," viņa skaidroja.
Vienlaikus arī zupām var pievienot fermentētus dārzeņus tad, kad zupa jau izvārīta un gatava pasniegšanai.
"Izvāriet kādu zupu, vienalga, vai tā būtu buljona, kaulu buljona zupa, borščs vai biezzupa, un tad, kad zupa ir ielikta bļodiņā, kad tur vairs neburbuļo un nesitas garaiņi acīs, tad tur pievieno klāt kādu karoti fermentētu dārzeņu. Tas ir arī veids, kā bērni tos labprāt apēd," ieteica Rudoviča.
Tāpat viņa atgādināja, ka visi konservētie dārzeņi nav tas pats, kas fermentēti – jebkas, kas tiek termiski apstrādāts, vairs nav fermentēts.
"Mēs fermentējam tikai ar aukstu sālsūdeni vai tikai ar sāli, vai medu, vai aukstu medus ūdeni, bet mēs nekarsējam.
Jebkur, kur parādās karsēšana vai etiķis, vai eļļa, – tā vairs nav fermentēšana. Ir ļoti būtiski to saprast, jo tur viss ir uz otru pusi, tur veselībai vairs nebūs labuma," uzsvēra uztura speciāliste.
Fermentētus dārzeņus var ne tikai iegādāties veikalā, bet pacietīgi pagatavot mājās arī pašu spēkiem, norādīja Rudoviča. Lai to paveiktu, pirmkārt jāizvēlas pareizā burka – parastā ar skrūvējamu vāciņu nederēs, jāiegādājas tāda, kurai zem vāka ir gumijas riņķītis.
Kad pareizā burka atrasta, tai apakšā jāsaliek garšvielas, burka jāpiepilda ar sagrieztiem dārzeņiem, tie jāpārlej ar 2% sālsūdeni (20 grami sāls uz litru ūdens). Jāparūpējas, lai dārzeņi būtu pilnībā nosegti. Tad burka jātur istabas temperatūrā trīs līdz septiņas dienas, vaļā taisīt to nedrīkst. Vēlākais pēc septiņām dienām tā jāpārvieto uz vēsu vietu un jāgatavina vēl četras nedēļas.
