„Ģimenei – šim savstarpējo attiecību faktoram – ir ļoti liela nozīme tajā, vai cilvēks jūtas laimīgs vai nelaimīgs. Katrā ziņā tie, kam ir ģimenes, attiecības ar citiem ģimenes locekļiem un kas apzināti kultivē un attīsta šīs attiecības, tie nepārprotami jūtas vai vismaz sevi vērtē kā laimīgākus nekā tie, kas attiecības nekultivē,” par pētījumu stāsta Kaktiņš.
Lietas, kas cilvēkus padara laimīgākus, patiesībā ir ļoti vienkāršas: atzinības paušana, atbalsta sniegšana, otra cilvēka iepriecināšana ar labu vārdu, žestu, uzklausīšana, samīļošana. Tie cilvēki, kas šīs lietas dara, sevi ir atzinuši par laimīgākiem.
Lielāka atšķirība ir vērojama starp dažādām cilvēku grupām: līdz 44 gadiem ir laimīgāki nekā vecāka gadagājuma. Iespējams, tas saistīts ar veselības stāvokli, ienākumiem un sociāliem kontaktiem.
Kopumā gan Latvija nav starp laimīgākajām valstīm, bet nelaimīgākajām. Tai pašā laikā šogad un pērn Latvijā ir viens no augstākajiem līmeņiem, kāds mums ir bijis.