Dienas ziņas

Rūpes par suņiem motivē dzīvei bez atkarības

Dienas ziņas

Domstarpību dēļ nevar sākt ceļa remontu

Pēta Sāvienas ezera ekosistēmu

Pēta Sāvienas ezera ekosistēmu

Regulāra ūdens ziedēšana zilaļģu vairošanās dēļ, krastu aizaugšana un lielo plēsējzivju skaita samazināšanās norāda uz ūdenstilpes ekosistēmas pasliktināšanos. Šāda situācija vērojama daudzos Latvijas ezeros, un visbiežāk tas ir cilvēka darbības rezultāts. To secina zinātnieku grupa, kas šajās dienās veic pamatīgu izpēti Sāvienas ezerā Madonas novada Ļaudonas pagastā.

Ir seši no rīta, kad pētnieku grupa dodas ezerā, lai apsekotu vakarā ieliktos tīklus - tieši zivis ir viens no elementiem, kas līdztekus dažādu vielu konstatēšanai, ūdensaugu kartēšanai un ūdenslīmeņa svārstību noteikšanai ļaus iegūt datus par Sāvienas ezera ekosistēmas stāvokli.

„Salīdzinoši maz te tās veģetācijas gar krastiem, ļoti daudz ir zaļās aļģītes, kas norāda uz to, ka tā ekosistēma ir neveselīga,” rāda un stāsta  Vides risinājumu institūta pētnieks Matīss Žagars.

Pat vēl neveicot pamatīgāku izpēti, ir skaidrs, ka ezera kopējā situācija nav iepriecinoša. Lai arī pirms četriem gadiem ezerā tika salaisti līdaku mazuļi, nevienu līdaku kontrolzvejā nav izdevies notvert.

„Makšķerniekiem ļoti patīk plēsīgās zivis, un viņiem ir niķis viņas izķert, ko arī mēs šeit redzam, un pa visiem tiem metriem tīklu divi tādi palieli asari, tas arī viss, nevienu līdaku, neko tādu lielāku nenoķērām,” stāsta Žagars.             

Zinātnieku grupu uz Sāvienas ezeru uzaicināja Madonas pašvaldības zivsaimniecības un medību komisija, lai risinātu strīdu, kas izcēlies ezera īpašnieku biedrības biedru vidū - daļa dalībnieku vēlas pacelt ezera līmeni, savukārt daļa ir pret to.

Zivsaimniecības un medību komisijas vadītājs Aigars Šķēls norāda - lai pašvaldība varētu noformulēt savu viedokli objektīvi, tad uz Latvijas Zivju fondu tika uzrakstīts projekts par Sāvienas ezera ekoloģiskās situācijas novērtēšanu.

Ļaudonas pagasta zemes ierīkotājs Jānis Zavals: „Kamēr zinātnieki nebūs savu gala slēdzienu pateikuši, ka tas ir vai nu ūdens piesārņojums, vai tās ir vēl kaut kādas izmaiņas, nevar atbildēt.”    

Diemžēl Sāvienas ezers nav izņēmums, bet drīzāk "norma"  - cilvēka darbības rezultātā dabīgais līdzsvars ezeros tiek izjaukts. Arī Sāvienā, iespējams, joprojām jūtama agrākās pienotavas notekūdeņu ietekme.

„It īpaši kaut kādos padomju laikos, tad vispār neskatījās... Cilvēks jau ir gadsimtiem uzskatījis, ka tā daba ir tāda kā izgāztuve…”  secina Žagars.

Cerams, zinātniskie argumenti gūs pārsvaru pār emocijām, lai pieņemtu pareizo lēmumu, kā turpmāk videi draudzīgi apsaimniekot vienu no daudzajām Latvijas ūdens bagātībām.

 

 

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti