Jo lielāka ziedputekšņu koncentrācija gaisā, jo stiprākas alerģijas izpausmes būs cilvēkiem. Alerģijas simptomi pastiprinās sausā, karstā un vējainā laikā. Bērnu slimnīcas alergoloģe Ieva Cīrule saka - būt vai nebūt alerģiskam, tas ir ielikts jau gēnos.
“Pēdējos 20 gados ir noteikti pieaudzis alerģisko cilvēku skaits. Agrāk tādu bija daudz mazāk. To ietekmē ģenētiskais stāvoklis, kāds kuram cilvēkam ir, un apkārtējā vide – gan piesārņojums, dažādas ķīmiskās vielas, kas ir ikdienā sadzīvē kopā ar mums jau 50 gadus. Tas jau ir ietekmējis vecākus, ģenētisko materiālu, ko vēlāk saņem bērni,” skaidro Cīrule.
Un tikai tad, ja šāds cilvēks nonāk kontaktā ar alergēnu, rodas izpausmes – šķaudīšana, iesnas, acu asarošana, apgrūtināta elpošana. Lai cik tas dīvaini arī neskanētu, lielākās problēmas ir tieši pilsētniekiem, nevis lauku iedzīvotājiem.
“Pilsētā ir ļoti daudz papildu faktoru – mašīnu izplūdes gāzes, no rūpnīcām gaisā tiek izpūstas dažādas ķīmiskās vielas. Tas nosaka to, ka ziedputekšņi kļūst apķepējuši, tie nonāk uz gļotādām, grūtāk no tām atdalās un sāk savu postošo darbību,” stāsta Cīrule.
Vienīgā vieta Latvijā, kur tiek mērīta ziedputekšņu koncentrācija gaisā, atrodas Rīgā - mērīšanas stacija izvietota uz Latvijas Universitātes (LU) ēkas jumta.
LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniece Olga Ritenberga reizi nedēļā dodas iegūt datus no putekšņu uztvērēja, kas atrodas 23 metru augstumā no zemes. Interesanti, ka ziedputekšņi Rīgā sastopami pat agrā pavasarī, kad nekas vēl nezied. Ar vēja palīdzību tos uz Latviju var atpūst pat no Polijas.
“Mērīšana notiek ar speciālu uztvērēju, kas sūc iekšā gaisu. Iekšā ir rotējošs disks, pie kura pielīp putekšņi un arī citas daļiņas, kas atrodas gaisā. Pēc tam laboratorijā ar mikroskopa palīdzību tiek analizēti dati, putekšņi tiek klasificēti, atpazīti, skaitīti,” stāsta Olga Ritenberga.
Šāds monitorings Latvijā notiek jau četrpadsmito gadu. Tas ir salīdzinoši īss laika periods.
Ffakultātes vadošā pētniece Laimdota Kalniņa stāsta, ka ir “ir ļoti būtiski šo monitoringu turpināt, jo tikai tad, kad mums ir gara datu rinda, mums ir informācija par katru gadu gan par meteoroloģiskajiem apstākļiem, gan par putekšņu apstākļiem”.
“Mēs varam plānot, prognozēt, cik lielas koncentrācijas varētu būt nākamajā gadā,” saka Kalniņa.
Speciālisti plāno turpmāko pāris gadu laikā izstrādāt mobilo tālruņu lietotni, kas atkarībā no laika apstākļiem un ziedputekšņu koncentrācijas gaisā prognozēs, kādi alerģiskie simptomi konkrētajā dienā cilvēkiem izpaudīsies.
