Pēdējo 15-20 gadu laikā Latvijā simtkārt samazinājušās zālāju platības

Dabas aizsardzības pārvalde ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu 2014. gada pavasarī uzsāka īstenot projektu par dabisko zālāju apsaimniekošanas plānu ieviešanu trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - Slīteres nacionālajā parkā, Teiču dabas rezervātā un Krustkalnu dabas rezervātā.

Slīteres nacionālajā parkā apsaimniekošanas darbi šobrīd pabeigti - renovēts 200 m garš, neliels novadgrāvīšu posms, lai novērstu zālāja pārpurvošanos un nopļauts zālājs 2,5 ha platībā. Teiču dabas rezervātā un Krustkalnu dabas rezervātā apsaimniekošanas darbi vēl turpinās.

Projekta īstenošana ir nozīmīga, lai saglabātu vienu no šobrīd retāk sastopamajiem Latvijas biotopiem – dabiskos zālājus. Pēdējo 15-20 gadu laikā Latvijā simtkārt samazinājušās zālāju platības – pirms pusgadsimta tie vēl aizņēma ap 30% no Latvijas teritorijas, bet pašlaik tikai 0,3%. Aptuveni 60 – 80% no niecīgajām dabisko zālāju platībām ir izzušanas stadijā.

Slīteres nacionālā parka dabas aizsardzības plāns izstrādāts 2010.-2020. gadam, un dabisko zālāju uzturēšana, atjaunošana tajā minēta kā viens no prioritārajiem pasākumiem. Tādēļ zālāju sākotnēja atjaunošana (optimāla hidroloģiskā režīma uzturēšana) ir svarīgs solis, lai atjaunotu regulāru zālāju apsaimniekošanu turpmākajos gados.

Kā Latvijas, tā Eiropas Savienības mērogā šī projekta rezultāti veicinās Eiropas Padomes direktīvā „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” iekļauto biotopu saglabāšanu. Jāpiemin arī, ka atjaunojot nelielo, bet daudzkārt bioloģiski augstvērtīgo zālāju platības, tiek būtiski uzlabotas šiem biotopiem raksturīgo sugu migrācijas iespējas. Zālāja atjaunošana un apsaimniekošana Slīteres Zilo kalnu apkārtnē ir arī ļoti nozīmīga dažādu kukaiņu sugu aizsardzība – šeit mīt daudzas ļoti retas kukaiņu sugas un dažām šī ir Latvijā vienīgā atradne.

Dabiskie zālāji ir ilgstošā cilvēka un dabisko procesu mijiedarbībā veidojušies biotopi, kura saglabāšanās atkarīga no apsaimniekošanas.

Sākoties aizaugšanai ar krūmiem, strauji samazinās sugu daudzveidība, tiek atņemtas dzīvotnes daudzām augu un dzīvnieku sugām, samazinās ainaviskā vērtība. Ar katru gadu šādu neapsaimniekoto zālāju atjaunot ir arvien sarežģītāk un dārgāk. Tikai pareiza zālāju apsaimniekošana var nodrošināt tajos sugu daudzveidības saglabāšanos.

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti