Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas asociētā profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ginekoloģe Jana Žodžika norādīja trīs būtiskas atziņas – dzemdes kakla vēzis var skart jebkuru sievieti, dzemdes kakla vēzi var novērst gandrīz pilnībā visos gadījumos, un valsts nodrošina mūsdienīgus, efektīvus profilakses pasākumus, lai izvairītos no šīs ļaundabīgās slimības.
"Vienlaikus var izgudrot vissmalkākās, visprecīzākās medicīniskās tehnoloģijas, bet, ja sieviete šīs tehnoloģijas neizmantos, tās nedarbosies," viņa uzsvēra.
Dzemdes kakla vēzis ir salīdzinoši labi izpētīts, un tā pamatā ir cilvēka papilomas vīruss, kas ir ļoti izplatīts. Tas var skart gan organisma gļotādas, gan ādu, un visbiežāk šī vīrusa infekcija norit asimptomātiski.
"Ir pierādīts, ka katrs cilvēks, kas kaut reizi dzimumdzīvi ir dzīvojis, ir inficēts ar šo vīrusu, taču lielākajā daļā gadījumu infekcija norit asimptomātiski, bez sekām, jo, iedarbojoties organisma imūnajai sistēmai, šis vīruss tiek no organisma ātri izdalīts. Taču 20% šis vīruss dažādu faktoru dēļ var saglabāties organismā, ieiet šūnā, mainīt šūnas dabu, izraisot sākotnēji pirmsvēža izmaiņas un nelielā gadījumu skaitā arī ļaundabīgas izmaiņas," skaidroja Žodžika.
Ņemot vērā, ka šie procesi norit daudzu gadu garumā, ir iespējas, pirmkārt, novērst inficēšanas iespējas ar vakcinēšanos pret cilvēku papilomas vīrusu. Otrkārt, ir iespējams savlaicīgi konstatēt, vai ir vīruss dzemdes kakla gļotādas šūnās, taču sievietes Latvijā ne vienmēr izmanto diagnostikas iespējas.
"Latvijā situācija šobrīd nav iepriecinoša.
Vidēji gadā Latvijā tiek konstatēti 200 līdz 250 jauni dzemdes kakla vēža gadījumi, turklāt apmēram 60% no šiem gadījumiem ir tā saucamajās ielaistajās stadijās, kad dzemdes kakla vēzis ir jau izplatījies uz blakus esošajiem audiem vai limfmezgliem, vai jau ir devis attālas metastāzes," norādīja Spridzāne.
"Eiropas kontekstā Latvija ir apmēram astotajā vietā dzemdes kakla saslimstības ziņā, un mirstības ziņā esam piektie, kas atspoguļo ielaisto stadiju lielo pārsvaru," viņa piebilda .
Ārste uzsvēra, ka dzemdes kakla vēzis neprogresē ļoti strauji – vidēji nepieciešami septiņi līdz 10 gadi, kamēr no pavisam maza, milimetros mērāma audzēja tas pāries ielaistajās stadijās. "Tādēļ, ja konstatējam to agrīni, tas dod laiku ārstēt sievieti ar daudz saudzīgākām metodēm. Kā arī, dodot pacientei iespēju dzīvot gan kvalitatīvi, bez nopietnas, smagas ārstēšanās radītajiem blakusefektiem, gan dzīvot ilgi," viņa norādīja.
Žodžika atgādināja, ka cilvēku papilomas vīruss var skart arī vīriešus, kas var kļūt gan par vīrusa izplatītājiem, gan no tā ciest paši.
"Ne tikai dzemdes kakla, bet arī dzimumlocekļa, arī anālā apvidus, mutes un rīkles ļaundabīgie audzēji ir saistīti ar cilvēka papilomas vīrusu. Pusaudžu vecumā veicot vakcināciju, mēs par 90% samazinām iespēju inficēties ar augsta riska vīrusiem jeb tiem, kuriem ir potenciāls izraisīt vēzi," viņa uzsvēra.
No šī gada arī zēni (no 12 līdz 15 gadu vecumam), tāpat, kā meitenes (no 12 līdz 18 gadu vecumam), tiek aicināti vakcinēties pret cilvēka papilomas vīrusu – šo vakcināciju apmaksā valsts. Vakcinējoties citā vecuma grupā par maksu, vakcīnas cena ir robežās no 150 līdz 160 eiro.
