Jaunatklātais pavadonis, kuram dots pagaidu apzīmējums S/2004 N 1, ir mazākais no 14 līdz šim atklātajiem Neptūna pavadoņiem. S/2004 N 1 ir tik mazs un blāvs, ka to nepamanīja pat NASA automātiskā starpplanētu zonde "Voyager-2", kura pietuvojās milzu planētai 1989.gadā, lai pētītu tās pavadoņu sistēmu un gredzenus.
Pavadoņa S/2004 N 1 diametrs nepārsniedz 19 km, tas atrodas 105 251 km attālumā no gigantiskās planētas, pavadoņa orbīta stiepjas starp Neptūna pavadoņiem Lārisu un Proteju, bet pilnu apli ap planētu S/2004 N 1 veic 23 stundu laikā.
Pavadoni 1.jūlijā atklāja Kalifornijas SETI institūta pētnieks Marks Šovalters, teleskopa „Hubble” veiktajos fotouzņēmumos pētot gredzenu segmentus ap planētu.
„Pavadoņi un arkveida loki kustas orbītā ļoti ātri, tāpēc mums jāizmanto veids, kas palīdz izsekot šai kustībai un iegūt detaļas no šīs sistēmas,” skaidro zinātnieks. „Tas ir tāpat kā sportā fotogrāfs izseko skrējējam – sportists paliek fokusā, bet fons ir miglā.”
Šī metode palīdzēja atklāt balta plankuma parādīšanos vairāk nekā 150 arhīvā esošajos Neptūna fotoattēlos, ko „Hubble” fotografējis piecu gadu laikā no 2004. līdz 2009.gadam.
