Šī gada oktobrī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse jeb 51% iedzīvotāju uzskata, ka lielākā atkarību problēma Latvijā ir alkoholisms.
"Tā noteikti ir viena no lielākajām problēmām," piekrita klīniskais psihologs, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālists Krišjānis Zaremba.
Turklāt alkoholisms, kā uzsvēra Stirna, ir saistīts ar ārkārtīgi daudzām problēmām. Ar to ikdienā savā darbā saskaras ne tikai narkologi, bet arī citu jomu mediķi, pašvaldības policisti, izglītības iestāžu darbinieki, sociālie darbinieki.
"Alkohola lietošana un tai sekojošā atkarība ir daudzu, daudzu mūsu sabiedrības problēmu iemesls," secināja ārste.
"Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) klienti daļēji ir ar šīm atkarības problēmām. Viņi nāk pie mums, lai uzlabotu savu dzīves kvalitāti, lai atgrieztos darba tirgū, taču traucē šīs atkarības. Mūsu darbinieki tad palīdz to saskatīt," piekrita NVA Eiropas Savienības fondu projekta departamenta projekta "Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem" vecākā eksperte Ineta Upeniece.
Cilvēkiem ar atkarības problēmām pieejams atbalsts gan valsts, gan privātajā sektorā. Upeniece norādīja, ka bezdarbniekiem ar atkarības problēmām ir pieejama gan Minesotas 12 soļu programma, gan emocionālā stresa terapija, psihologa konsultācijas, transporta izmaksu segšana, lai arī cilvēki no reģioniem varētu doties pēc palīdzības.
Eksperte uzsvēra, ka, lai cilvēkam palīdzētu, aktīvi jāiesaistās darba devējiem. Kā piemēru aktīvai rīcībai viņa minēja, ka ir uzņēmumu vadītāji, kas darbinieku atkarības problēmu dēļ atlaiž, bet piedāvā darbā atgriezties, ja tiks izieta kāda no NVA piedāvātajām programmām.
Zaremba savukārt uzsvēra, ka šobrīd aktīvas ir arī dažādas pilsoniskās iniciatīvas.
"Piemēram, ar domubiedriem oktobrī nodibinājām privātu atveseļošanās centru Cēsu pusē, dodot alternatīvu veidu, kā atveseļoties. Noteikti pieejamas ir arī pašpalīdzības grupas, tās pašas anonīmās grupas alkoholiķiem. Iniciatīvas noteikti ir, piedāvājums ir.
Iespējams, tas, kas ir lielākā grūtība cilvēkam, ir spēt pieņemt un pateikt, ka tas man rada grūtības vai izaicinājumus, pacelt klausuli un meklēt palīdzību," vērtēja psihologs.
Arī Stirna piekrita, ka Latvijā ir pieejamas gan dažādas ambulatoras, gan stacionāras programmas, taču vispirms jādomā par to, kā atkarību novērst, kā agrīni pamanīt problēmas, lai atkarība vispār neveidotos.
"Faktiski mēs runājam par sekām, bet mums vajadzētu domāt, kā lai mēs agrīni tiekam līdz šiem potenciālajiem pacientiem, lai viņi nenokļūtu ārstniecības lokā. Tāpēc ļoti svarīgi ir iesaistīt gan ģimeni, gan darba vietas, gan līdzcilvēkus, lai varētu problēmu atklāt, jo parasti jau mūsu pacientiem, ja viņiem jau ir atkarības problēmas, bieži vien ir noliegums, un viņš neatzīst šo problēmu," skaidroja Stirna.
"Bieži vien pacients nokļūst nevis pie narkologa, bet pie citiem speciālistiem ar alkohola izraisītām saslimšanām – sirds un asinsvadu, kuņģa zarnu trakta un tā tālāk.
Pirmais, protams, ir ģimenes ārsts, kam vajadzētu atpazīt šo problēmu un laikus pacientu virzīt gan pie psihologiem, gan narkologiem," viņa uzsvēra.
Tāpat ārste vērtēja, ka no valsts pieejama plašāka palīdzība ne tikai tiem atkarīgajiem, kas ir bezdarbnieki, vai tiem, kas atkarības problēmas dēļ nonākuši medicīnas iestādēs. Tiem, kas meklē iespēju ārstēties, nepieciešams finansējums, lai to darītu, jo, narkoloģijā, piemēram, nav kompensējamo medikamentu.
"Mums ir jāaicina mūsu politiķi, lai viņi veicina šo ārstēšanās un dažādu profilakses pasākumu pieejamību. Vēl arvien narkoloģiskajiem pacientiem ir ļoti lielas grūtības ar finanšu sfēru, viņiem ir grūti samaksāt pacienta līdzmaksājumus, nopirkt medikamentus," uzsvēra Stirna.
