Masalas ir ļoti nopietna vīrusinfekcijas slimība. Pēdējais šīs slimības uzliesmojums Latvijā bija 2014.gadā. Pēc tam vairāk nekā divus gadus bija miers, taču kopš pērnā gada decembra atkal reģistrēti 14 jauni saslimšanas gadījumi. Šī slimība ir ļoti lipīga, un Eiropā tiek runāts pat par epidēmiju.
“Viennozīmīgi tiek uzskatīts, ka ir ne tikai uzliesmojums, tiek pat traktēts, ka ir masalu epidēmija. Ja ir tūkstošos saslimušo un masalas turpina izplatīties, tad tā ir ārkārtīgi nopietna lieta un to var apstādināt tikai ar vakcināciju,” uzsver stacionāra „Latvijas Infektoloģijas centrs” galvenā ārste Baiba Rozentāle.
Masalas parasti sākas ar drudzi, acīs veidojas iekaisums, uz ķermeņa parādās izsitumi. Cilvēks ir infekciozs aptuveni 11 dienas, pēc tam slimības simptomi mazinās.
Tomēr vidēji smagos un ļoti smagos saslimšanas gadījumos atkopšanās var ilgt pat vairākus mēnešus.
“Tas periods līdz izsitumu mazināšanai ir ļoti smags. Atveseļošanās pēc visām vīrusu infekcijām ir lēna. Jā, temperatūra ir normāla, cilvēkam vairs nav pumpu. Bet ir nogurums, nespēks, pazeminātas darba spējas, ir psihoemocionāla nestabilitāte, raudulīgums, viss ķeras pie sirds,” stāsta Rozentāle.
No 1000 cilvēkiem, kas saslimuši ar masalām, viens līdz trīs nomirst. Tāpēc masalas nedrīkst uzskatīt par vieglu slimību.
Latvijā masalu izplatība ir maza, jo no 1968.gada lielākā daļa bērnu tiek vakcinēti. Vakcinācija jāveic divas reizes – zīdaiņa vecumā un pēc tam, sasniedzot septiņu gadu vecumu. Potes apmaksā valsts. “Pagājušajā gadā vakcinācijas aptvere bija 96% ar pirmo poti un 89% ar otro poti,” stāsta Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Ieva Kantsone.
Līdzīgi kā Eiropā arī Latvijā ir vecāki, kuri nevēlas savus bērnus vakcinēt. Tiesa, Latvijā dažādas pretvakcinācijas kampaņas netiek tik aktīvi izvērstas, kā rezultātā tikai niecīgs procents bērnu netiek potēti. Latvijā šos bērnus no inficēšanās vēl ir iespējams mēģināt pasargāt, jo infekcija gandrīz neizplatās.
Tomēr, izbraucot uz ārzemēm, nevakcinētā bērna iespēja saslimt palielinās.
“Bērnu slimnīcā bija viens bērniņš, kas slimoja ļoti smagi, bet tika izārstēts. Viņa brāļi un māsas arī nebija vakcinēti. Vecāki saprata, kādu kļūdu pieļāvuši, un kļūdu laboja - vakcinēja bērnus. Tā ir tāda visai dārga maksa, bet bērns ir izārstēts,” stāsta Rozentāle.
Ārsti atzīst, ka imunitāte uz visu mūžu izstrādājas arī tad, ja infekcija tiek izslimota, tomēr nekad nav iespējams prognozēt, cik smaga būs saslimšanas forma. Tāpēc drošākais ir jau savlaicīgi vakcinēties.
