Rīta Panorāma

Telefonintervija ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani

Rīta Panorāma

Iespējas studēt ārzemēs ir, tikai jāatrod labākā

80% insultu var novērst, aicina uz bezmaksas pārbaudēm

Mediķi: Jo ātrāk insulta slimnieki vērsīsies pie ārsta, jo sekas būs mazākas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Slimība sākas ļoti strauji, katrs piektais no tās iet bojā. Tiem, kuri izdzīvo, rehabilitācijas process ir ļoti ilgs un aptuveni pusei no viņiem ar insulta sekām ir jāsadzīvo visu atlikušo mūžu.

Insults katru gadu skar aptuveni 10 000 Latvijas iedzīvotāju, un ik dienu no šīs slimības mirst septiņi cilvēki.

„Insults ir galvas smadzeņu asinsvadu slimība. Tas var notikt divos veidos. Pirmajā gadījumā asinsvads nosprostojas ar trombu vai arī trombs var nākt no sirds, dažādu sirds slimību, visbiežāk mirdzaritmijas dēļ,” stāsta Latvijas Insulta biedrības vadītāja un neiroloģe Evija Miglāne.

Insulta simptomi, kurus pamanot ir steidzami jāreaģē, ir – cilvēkam pēkšņi parādās kustības traucējumi vienai ķermeņa pusei, šķība seja, nespēja runāt, nespēja saprast teikto, dubultošanās, līdzsvara traucējumi, reibonis.

„Insultu mūsdienās var ārstēt, taču ir viens „bet”. Insultu var ārstēt tikai pirmajās stundās pēc insulta sākuma. Var atjaunot asinsriti smadzenēs, bet ne tad, ja pacients ierodas stacionārā novēloti, tāpēc katra minūte ir svarīga. Mēs runājam par 4,5 stundām pēc insulta simptomu sākuma, kad ārstēšanu var veikt,” norāda Miglāne.

Jo ātrāk pacients nonāk pie ārsta, jo lielākas iespējas, ka pacients slimnīcu atstās savām kājām, nevis invalīda ratiņos.

Pēc tam nebūs no jauna jāmācās staigāt un atlikušo mūžu jāsamierinās ar kustību traucējumiem.

Ārsti skaidro, ka 80% gadījumu insultu būtu iespējams novērst, gan ievērojot veselīgu dzīvesveidu, gan veicot regulāras apskates pie ārsta. Piemēram, insultu, kuru izraisa mirdzaritmija, var jau laikus likvidēt. „Šo problēmu var diezgan viegli konstatēt, cilvēki var sekot pulsam, ļoti vienkārši to iztaustot un paši jūtot, vai tas iet ritmiski vai neritmiski. Ja kaut kas šķiet aizdomīgi, jāiet pie ārsta. Cilvēki var iziet regulāras profilaktiskas apskates. Galu galā, ja mirdzaritmija ir problēma, tad mums ir vairāki veidi kā ar to cīnīties,” stāsta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Kārlis Trušinskis.

Viņš norāda, ka cilvēkiem var palīdzēt gan zāļu lietošana, gan veikt nelielas operācijas.

Insulta riska faktori ir aptaukošanās, mazkustīgs dzīves veids, neveselīgas pārtikas lietošana ikdienā, augsts asinsspiediens, cukura diabēts un, protams, problēmas ar sirdsdarbību.

Pārāk reti cilvēki apmeklē ārstu. Rezultātā Latvija izceļas uz Eiropas fona ar krietni augstāku saslimšanu ar šo biedējošo slimību. Atzīmējot Pasaules insultu dienu, šodien tiek organizēti dažādi pasākumi. „Pasaules insulta dienā mēs aicinām šodien uz LU galveno ēku, kur būs iespēja no plkst. 16:00 – 18:00 veikt dažādus mērījumus un saņemt konsultācijas,” mudina pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa.

Šāda pati iespēja būs arī piektdien Ventspils Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā no pulksten diviem līdz trijiem dienā. Pēc tam interesenti varēs noklausīties bezmaksas lekciju par šīs slimības riskiem un profilaksi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti