4. studija

(Zīmju valodā). 4. studija

4. studija

Ja vienā dzīvoklī nomaina mēbeles, kāpēc par to izvešanu jamaksā visiem?

Kāpēc beidzamajos mēnešos tik pieprasītas kļuvušas arodārsta konsultācijas?

Lielas rindas pie arodārsta; mediķi cenšas rast risinājumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Slimības, kuras izraisījis darbs, vērtē arodārsts. Taču ar vizīti pie arodārsta neiet tik raiti, kā gribētos, – ir ļoti lielas rindas, jāgaida pat līdz sešiem mēnešiem. Medicīnas iestādes cenšas piedāvāt dažādus risinājumus rindu mazināšanai, skaidroja raidījums "4. studija".

Gripas laikā ikviens var saķert bacili un saslimt, bet tomēr ir slimības, kas nelīp, un ir kaites, kurās vari iedzīvoties, strādājot savu ikdienišķo darbu, un tās mēdz saukt par arodslimībām.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāja Jolanta Cīrule skaidroja, ka "ir vesela nozare – arodmedicīna, un tas, ko būtu nepieciešams zināt pacientam vai jebkuram nodarbinātajam, ir tas, ka pirmais solis ir obligātās veselības apskates, kur viņam ir pieejams arodslimību ārsts, ar kuru viņš var pārrunāt domas vai pārdomas, ar kuru jau noskaidrot, vai konkrētās saslimšanas ir saistītas ar arodu vai nav".

Arodārsti arī uzskaita nozares, kur visbiežāk var iedzīvoties arodslimībās.

"Latvijā visvairāk ir skeleta muskulārās saslimšanas – tās ir smaguma celšanas, monotonās, atkārtotās kustības, piespiedu pauzes. Mums ir vairāk tirdzniecība, vairāk mazumtirdzniecība, mums ir servisa pakalpojumi, tas ir – restorāni, apkalpošana un tādas lietas," pauda Cīrule.

Bet, kā izrādās, tad arodārsti nav nemaz tik pieejami! Par to sašutusi arī kāda mūsu skatītāja, kura ir neizpratnē par ilgo gaidīšanu rindā pie arodārsta.

Raidījuma "4. studija" skatītāja Vita jautāja: "Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā pie arodārsta jāgaida rindā seši mēneši! Jautājums – kāpēc tik ilgi jāgaida rindā? Vēlētos uzzināt atbildi."

Vai tiešām uz arodārstu jāgaida rindā pusgads, devāmies noskaidrot uz Nacionālo veselības dienestu (NVD).

NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta eksperte Elīna Engelberga skaidroja, ka

"ir arodārsti visā Latvijā, ir gan Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī, ir iestādes, kurās ir garākas gaidīšanas rindas, ir arī, kur ir pieejamība diezgan ātra, no piecām dienām līdz 120 dienām. Divas iestādes ir tikai Rīgā, un Rīgas 1. slimnīcā tās ir tikai piecas dienas."

To, ka Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā rindas ir garas, atzīst arī paši speciālisti. "Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā mums ir pirmo reizi tik ļoti lielas rindas – līdz sešiem mēnešiem, jā. Ko mēs varam piedāvāt risinājumā? Tātad mēs varam piedāvāt, ka tomēr mēģināt pirmreizējai sagatavošanai vietējos ārstus un tad ar visiem nepieciešamajiem sagatavotajiem dokumentiem nākt pie mums. Tas mums atslogotu pieņemšanas, tad uz vienu pirmreizējo pacientu nebūtu divas vai trīs konsultācijas, pietiktu ar vienu konsultāciju un pēc tam komisija," skaidroja Cīrule.

Tātad ieteikums – vispirms vērsties pie sava ģimenes ārsta un meklēt arodārstu tuvāk savai dzīves vietai vai izvēlēties vietu, kur rindas ir mazākas.

"Pacients pats var izvēlēties, pie kura vērsties vai nu atkarīgi pēc rindu garuma, vai arī pēc savas dzīves vietas. Ja jūs dzīvojat Daugavpilī, jums ir vēlme doties uz Liepāju pie šī speciālista, jūs droši to varat darīt. Esam analizējuši gaidīšanas rindu garumu uz 1. decembri, kas mums ir pieejamie dati šobrīd, – Daugavpils, Liepāja, Rīga, tā ir Rīgas 1. slimnīca, ir trīs iestādes, kur ir piecu dienu gaidīšanas režīms," situāciju raksturoja Engelberga.

Speciālisti norāda, ka arodslimības nevajadzētu ignorēt, bet, pirms doties tieši pie arodārsta, iespējams, vispirms vajadzētu apmeklēt arī citus speciālistus. Starp citu, kovida pandēmijas laiks arī ir ieviesis pārmaiņas un simptomus, kurus var dēvēt par arodslimībām.

"Kovida laikā psihoemocionālā pārslodze, kolēģu trūkums, pārslodze darbā ir radījusi šo psihoemocionālo noslogojumu, un līdz ar to būtu jāparūpējas par veselības stāvokli, arī par psihes veselību un nepieciešamības gadījumā jāgriežas pie psihologiem, psihoterapeitiem. Tad var domāt par izdegšanas sindromiem, kas Eiropā ir diezgan modē, Latvijā arī par to ir daudz runāts, mēs periodiski atzīstam izdegšanas sindromu kā arodslimību, jā, bet no sākuma vajadzētu atveseļoties," pauda Cīrule.

Attālinātais darbs un ierobežojumi, kad laiks bija ilgstoši jāpavada mājās, arī fiziskajai veselībai nav nācis par labu. Bija konstatēts, ka katram trešajam kovida pandēmijas beigās parādījās sāpes mugurā nevis no tā, ka viņš strādāja, bet no tā, ka viņš nekā nedarīja un muskulatūra atslāba, un sāka sajust savas vēl vairāk nepatīkamās sajūtas – sāpes, savilkšanu –, bet tas nav saistīts ar darbu.

Tāpēc ieteikums – veselību uzlabot ar dažādām fiziskām aktivititātēm, kas nebūt nav tikai sporta zāles. Palīdzēs arī pastaigas dabā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti