Kundze pusmūžā sūdzējās par sāpēm jostas daļā. Izmeklējumos tika atklāts audzējs, kuru Latvijā līdz šim neoperēja.
“Tie ieaug vēdera dobumā un krusta kaulam apkārt. Un garām iet svarīgi asinsvadi, nervi, kas apasiņo mūsu kājas, lai tās būtu un būtu spējīgas kustēties. Veicot biopsiju, apstiprinājās, ka tā ir sarkoma. Un tur nav citas iespējas – ne ķīmijterapija, ne staru terapija. Tikai ķirurģija. Krusta kaula audzēji līdz šim nav tikuši ņemti laukā savas lokalizācijas un savas sarežģītības dēļ,” pastāstīja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas traumatologs, ortopēds Lauris Repša.
Ar lielu aizrautību ķirurgs ar uzskates līdzekļu palīdzību rādīja un skaidroja, kā trijās operācijās izdevies izņemt audzēju: “No šīm divām atverēm iziet tie nervi, kas ir atbildīgi par to, lai spēj staigāt. Ja operācija ir tikai no šīs puses, nevaram nokontrolēt, kas notiek vēderā iekšpusē. Tāpēc vispirms izdalījām visas struktūras šeit, nervus. Un tad, jau guļot uz vēdera, pabeidzām audzēja izņemšanu.”
Pēc audzēja izņemšanas mugurkauls vairs neturējās kopā ar iegurni, tādēļ bija nepieciešama rekonstrukcija. Jostas skriemeļos un iegurņa kaulos tika ievietotas skrūves un stienīši, kas deva iespēju atkal staigāt sievietei pašai.
“Kad tas ir veiksmīgi beidzies, ir gandarījums. Un parasti ir tā, ka viņiem nedarbojas pēdas. Jūt zemi, bet nevar staigāt. Bet mums izdevās, ka viņa jau pēc divām nedēļām staigāja,” pastāstīja Repša.
Sazvanīta kundze godīgi atzina, ka bijis bail, bet uzticējusies ārstiem. Ar katru dienu viņa jūtoties aizvien labāk.
