Kopumā ES ir 15 dalībvalsts, kuras spēj savākt visus valsts notekūdeņus, un visas dalībvalstis uzlabojušas vai vismaz saglabājušas savu potenciālu notekūdeņu apsaimniekošanā. Tomēr Bulgārija, Igaunija, Latvija un Slovēnija to spēj izdarīt tikai par trešdaļu.
Eiropas Komisijas Latvijā pārstāvis Jānis Kreics skaidro, ka būtiski atšķiras notekūdeņu apsaimniekošana vecajās un jaunajās ES dalībvalstīs. Arī tikai 11 no 27 Eiropas galvaspilsētām ir izveidotas savākšanas un attīrīšanas sistēmas, lai gan standarti bija noteikti jau pirms 20 gadiem. „ES laikā no 2007.-2013. gada projektos, kas saistīti ar notekūdeņu attīrīšanu, ir investējušas aptuveni 10 miljardus latu (..) Protams, ka jaunajās dalībvalstīs šis līmenis ir zemāks, un progress ir ne tik straujš (..) Taču sākotnējais stāvoklis bija sliktāks nekā pašreiz,” norāda Kreics.
Statistikas dati ir par 2009. un 2010. gadu. Vides un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka situācija ir būtiski uzlabojusies, tomēr atšķirības ir lielas starp apdzīvotām vietām, un jo īpaši slikta situācija ir tur, kur ir arī vecas mājas, nevis jaunie projekti. Problēmas ar notekūdeņu apsaimniekošanu un attīrīšanu vides departamenta direktore Rudīte Vesere saista gan ar iedzīvotāju naudas trūkumu, gan ar novecojušu infrastruktūru. „Iedzīvotāji ne visur ir pieslēgušies pie jaunajām sistēmām. Ne visi iedzīvotāji ir izmantojuši iespēju, kas viņiem ir dota,” saka Vesere.
Viņa skaidro, ka primāri sistēma tiek sakārtota vietās, kur ir lielāks iedzīvotāju blīvums, tāpēc tur pilnā apjomā savākt un apstrādāt notekūdeņus varētu jau pēc gada, tomēr citviet būs jāgaida ilgāk. Atbildīgā ministrija sagatavojusi arī likumprojektu, kas motivētu un informētu iedzīvotājus par iespējām izmantot ūdens saimniecību pakalpojumus. Līdz šim bijuši gadījumi, kad par neattīrītu notekūdeņu novadīšanu vidē pielāgoti arī sodi.
Arī Eiropas Komisija ierosinājusi izskatīt vairākas lietas. Pret 10 dalībvalstīm tās joprojām tiek izskatītas.
Nodibinājuma „Latvijas ezeri” eksperts Jānis Sprūds uzskata, ka Latvijā notekūdeņu apsaimniekošana notiek neveiksmīgi. Lai gan kanalizācijas tīkli tiek paplašināti, tomēr neuzlabojas attīrīšanas iekārtas, tāpēc ūdeņos palielinās piesārņojuma daudzums, tas jo īpaši svarīgi ir ezeriem, kas piesārņojumu uzkrāj. Salīdzinot ar Eiropas ūdeņu kvalitāti, Latvija atpaliek.
Sprūds norāda, ka būtu jāstrādā vairākos virzienos - kanalizācijas tīklu paplašināšana, vides konsultācijas, notekūdeņu dūņu apsaimniekošana, attīrīšanas tehnoloģiju uzlabošana.
Tikmēr EK ziņojums iezīmē pozitīvu tendenci saistībā ar ūdens kvalitāti peldvietās. 2010 gadā gandrīz 80 % peldvietu ūdens kvalitāte bija izcila.
1991. gadā pieņemtais tiesību akts paredz, ka dalībvalstīm ir pienākums izveidot komunālo notekūdeņu savākšanas sistēmas, kurās jāveic otrreizējā attīrīšana. Ja šie notekūdeņi nokļūst peldvietās vai dzeramā ūdens krātuvēs, nepieciešama vēl papildus attīrīšana.
