Ārsti un uztura speciālisti bieži uzsver, ka labākā izvēle no augu eļļām, ko lietot uzturā, ir auksti spiesta olīveļļa. Mintāle uzsvēra, ka olīveļļas labās īpašības nav pārspīlētas un ir pierādītas arī zinātniski.
"Olīveļļa ir viens no superproduktiem. Olīveļļa ir tā, kurai ir ļoti izteiktas antiaterosklerotiskas īpašības un, – galvenais – pretiekaisuma īpašības. Ja skatāmies pēc sastāva, tad olīveļļa ir viens no produktiem, kurā ir milzu daudzums polifenolu, kas nozīmē antioksidantus," skaidroja Mintāle.
"Salīdzināšanai: paprikā vai citronā varam mērīt antioksidantus padsmitos – no 18 līdz 20, bet olīveļļā tas būs tuvu tūkstotim. Labā olīveļļā. Neaizmirsīsim, ka svarīga ir kvalitāte," viņa uzsvēra.
Tam piekrita uztura speciāliste Sondore. Viņa, minot pētījumu datus, norādīja, ka dienā vajadzētu patērēt divas līdz četras karotes olīveļļas, bet tas atkarīgs no tā, ko gatavo un kādas kvalitātes eļļu izmanto.
"Par devām varam spriest katrs pats, cik taukskābes dienā mums nepieciešams uzņemt, bet, manuprāt, tā lielā lieta, ko vajadzētu saprast, ir, ka tauki un eļļas ir produkts, ko lietojam no dzimšanas un līdz mūža galam," viņa skaidroja.
Mintāle norādīja, ka olīveļļu droši var lietot pat vairāk nekā četras ēdamkarotes olīveļļas dienā.
"Pētījumos ir pierādīts, ka četrus ar pusi gadus lietojot Vidusjūras diētu ar olīveļļas daudzumu vairāk nekā četras ēdamkarotes dienā, var samazināt infarkta un insulta risku par 30 līdz 38 %, kas ir milzīgs skaitlis," Mintāle uzsvēra.
Pētījums veikts pacientiem, kam nav diagnosticēta kāda sirds slimība, bet ir riska faktori – paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, augsts holesterīna līmenis.
Vienlaikus kardioloģe uzsvēra, ka četras karotes olīveļļas ikdienā nav jālieto kā zāles. Tā nebūs brīnumlīdzeklis, kas uzlabos veselību, ja pārējie uzturā lietotie produkti ir neveselīgi.
"Gatavojam ēdienus olīveļļā, liekam to klāt pie ēdiena, pie salātiem. Tas ir dzīvesveids, kad tu regulāri lieto un pārskati arī pārējos ēšanas paradumus. Ja joprojām mājās būs desas, cīsiņi, sardeles un vēl visādi brīnumi, ātrās ēdināšanas ēdieni, un mājās pats negatavosi, tad nevaram gaidīt rezultātu. Jāmaina dzīvesveids," skaidroja Sondore.
Speciālistes uzsvēra – apgalvojums, ka olīveļļu nedrīkst lietot, cepot ēdienus pannā, ir mīts.
"Olīveļļa ir ar visstabilāko molekulu. Tā nesadalās nekādos "mazos briesmonīšos" un nerada nekādas onkogēnas vielas. Ir eļļas, kurās veidojas onkogēnās vielas, tās ir divas, un tajās, karsējot augstā temperatūrā, veidojas arī transtaukskābes. Tā ir, pirmkārt, vīnogu kauliņu eļļa, un otrā ir rapšu eļļa," uzsvēra Mintāle.
Cilvēki iepērkoties bieži apjūk, veikalā redzot plašo olīveļļu piedāvājumu, kas ļoti variē cenu ziņā. Svarīgi atcerēties, ka jāiegādājas olīveļļa ar norādi "Extra virgin".
"Ja gribas lētāk pirkt olīveļļu, jāskatās valstis, kas visvairāk to ražo. Vislielākā ražotājvalsts ir Spānija, tad pērkat Spānijas olīveļļu. Iepakojumam vienmēr jābūt tumšai stikla pudelei. Vēl viena lieta – olīveļļai ir derīguma termiņš, maksimums divi gadi no ražošanas," atgādināja Mintāle.
Olīveļļa jātur tumšā, vēsā vietā, bet ne ledusskapī. Turēt pie pašas plīts olīveļļu nedrīkst, jo karstums kaitē tās vērtīgajām īpašībām.
"Kvalitāte ir atkarīga no ražotāja. Tieši tāpat, kā mēs ļoti labi zinām, ka var nopirkt skaistus tomātus un nesmukus, var nopirkt sliktus ķiplokus un labus ķiplokus, un tā tas ir arī ar olīveļļu," atzina Mintāle.
