Kampaņa “Ja smēķē Tu – smēķē Tavs bērns” piedāvā infografiku ar biedējošu statistiku par pasīvo smēķēšanu. Tās radītos riskus veselībai apkopojusi Veselības ministrija (VM) un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Infografika: SPKC.gov.lv un VM
Ikdienā nākas sastopties ar visdažādākajiem mītiem un stereotipiem, kas radušies gan informācijas trūkuma dēļ, gan tādēļ, ka draugi un paziņas ir pastāstījuši par savu pieredzi, ko bieži vien mēdz pieņemt par neapstrīdamu patiesību. Arī diskusijas par pasīvo smēķēšanu nav izņēmums, tāpēc izveidota kampaņa “Ja smēķē Tu – smēķē Tavs bērns”, kuras ietvaros apskatīti arī vairāki apgalvojumi, patiesības un mīti.
1.mīts: “Neredzu dūmus, tātad to nav”
Katram noteikti ir gadījies just cigarešu dūmu smaku, neredzot pašu smēķētāju, piemēram, esot uz ielas, atrodoties savā dzīvoklī vai mājas pagalmā. Kā izrādās, aizdedzinot cigareti, pats smēķētājs ieelpo tikai 15% dūmu, pārējie 85% kļūst par vides tabakas dūmiem. Tāpat kā gaisa piesārņojums, arī tabakas dūmi ne vienmēr ir redzami, taču telpās tie saglabājas stundām ilgi un ir tikpat kaitīgi kā tie, kurus redzam.
2.mīts: “Dūmi kaitē otram cilvēkam tikai tad, ja tiek ievilkti vai iepūsti tieši elpceļos”
Arī dūmi, kas ir sajaukušies ar gaisu, ir kaitīgi. Pat vislabākā ventilācija un filtri nevar droši un pilnīgi attīrīt gaisu telpā, kurā tiek smēķēts. Tādēļ, ja tiek smēķēts dzīvoklī vai mājā, piemēram, pie tvaika nosūcēja, jāatceras, ka no šiem dūmiem nav iespējams pilnībā izvairīties un tos tāpat nāksies ieelpot gan pašam smēķētājam, gan pārējiem ģimenes locekļiem.
3.mīts: “Viskaitīgākie ir smēķētāja izelpotie cigarešu dūmi”
Ir trīs veidu tabakas dūmi – tie, ko ieelpo pats smēķētājs; dūmi, ko smēķētājs izelpo un dūmi, kas izdalās no degošas cigaretes vai kāda cita tabakas izstrādājuma. Pretēji pieņēmumam, ka smēķētāja izelpotie dūmi ir kaitīgāki, pētījumi ir pierādījuši, ka viskaitīgākie ir tieši degošas cigaretes izdalītie dūmi. Šie dūmi satur daudz vairāk toksisko un kancerogēno vielu.
4.mīts: “Pasīvā smēķēšana ir kaitīga vienīgi tiem cilvēkiem, kuri cieš no astmas un citām elpceļu slimībām”
Lai arī astma pamatā ir iedzimta, tā var attīstīties arī apkārtējās vides faktoru ietekmē. Tabakas dūmi var izraisīt astmu un citas slimības arī veseliem cilvēkiem. Savukārt ikviens astmas slimnieks ir jutīgs pret sadzīves kairinātājiem, arī cigarešu dūmiem, kas var pastiprināt astmas simptomus, izraisot saasinājumus un pat lēkmes.
5.mīts: “Bērniem netiek nodarīts kaitējums, ja vecāki mājās uzsmēķē reizi pa reizei”
Pētījumi rāda, ka viena gada laikā mājās smēķējošu vecāku bērni uzņem tik lielu nikotīna devu, kas būtu pielīdzināma 60-150 izsmēķētām cigaretēm. Ikvienas vecāku izsmēķētās cigaretes dūmu daļiņas kaitē bērna veselībai, izraisot dažādas saslimšanas – bronhītu, astmas pastiprināšanos.
6.mīts: “Smēķētājs, atgriežoties no smēķēšanas, nevar kaitēt nesmēķētājam”
Bieži vien šķiet – iziešu ārā uzpīpēt, ienākot atpakaļ telpās nomazgāšu rokas, pakošļāšu košļājamo gumiju un viss ir kārtībā – rokas tīras un elpa svaiga! Taču tā tas nebūt nav. Pēc smēķēšanas vēl 3-8 minūtes smēķētājs izelpo kaitīgās vielas, kas var kaitēt nesmēķētājam, kuri atrodas ar smēķētāju vienās telpās.
7.mīts: “Smēķēšana iekštelpās nekaitē, ja netiek smēķēts otra cilvēka tiešā klātbūtnē”
Ilgu laiku nebija zināms, ka cigarešu sastāvā ir ļoti agresīvas, sīkas putekļu daļiņas, kas atrodas ne tikai gaisā, bet arī lielā daudzumā mājas putekļu, uz virsmām un mēbelēs. Pie katras kustības šie putekļi atkal saceļas gaisā un tiek ieelpoti. Tādēļ nākamreiz, kad gribas uzsmēķēt iekštelpās vai redzams kāds radinieks vai draugs to darām, viņš jālūdz to darīt ārā.
