Infektologs: Antibiotiku rezistences dēļ slimnīcās nākas lietot vecās lopkopības vai toksiskās zāles

Situācija ar mikrobu rezistenci pret antibiotikām kopumā Latvijā ir labāka nekā virknē Āzijas valstu, tomēr nu jau arī mums pienācis laiks par to runāt. Turklāt šīs problēmas dēļ arī Latvijā jau nākas reanimācijas nodaļās lietot vecās lopkopības vai toksiskās zāles, intervijā Latvijas Radio atklāj infektologs Uga Dumpis.

Mikrobu rezistence pret antibiotikām  

Baktērijas ir rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām, ja specifiskās antibiotikas ir zaudējušas spēju nonāvēt baktērijas vai apturēt to augšanu. 

 

Problēma ir daudz nopietnāka, ja parasti pret antibiotikām jutīgas baktērijas, ģenētisku pārmaiņu dēļ kļūst rezistentas (iegūtā rezistence). Šādās situācijās rezistentās baktērijas izdzīvo antibiotiku lietošanas laikā un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot nāvi.

 

Info: SPKC

Antibiotiku rezistences dēļ nākas meklēt citus veidus kādu slimību ārstēšanai: “Tad sākas neliela panika. Mēģinām atrast kādas vecas zāles vai lopkopības zāles, kuras 50.gados tika izņemtas ārā, jo bija daudzas blaknes vai arī tās bija toksiskas.

Nu jau mēs reanimācijas nodaļās Latvijā esam spiesti lietot vecās lopkopības vai toksiskās zāles.”

Antibiotiku rezistences sekas Dumpis raksturo kā dramatiskas: “Daudz ko esam sākuši darīt medicīnā – transplantācijas, sarežģītas ķirurģijas vai imūnsupresīvā terapija, ko lietojam smagu slimību ārstēšanai – šiem pacientiem bieži pievienojas slimības. Ja mēs šīs slimības nevaram ārstēt, tad šīs operācijas arī vairs īsti neveiksim.”

Pasaulē ir divi veidi, kā cīnīties pret šo problēmu: lietot minimāli vai nemaz antibiotikas, kā arī rūpēties par infekciju kontroli, piemēram, izolēt pacientus, dezinficēt rokas.

“Protams, lētāk un ērtāk ir nelietot antibiotikas, nekā pārvērst slimnīcas par karantīnas zonām, kas reāli jau notiek,” atklāj infektologs.

Turklāt Pasaules Veselības organizācija lēš, ka puse no antibiotikām tiek lietotas nepamatoti.

Kopumā gan Latvijas situācija, salīdzinot ar Indiju, Ķīnu vai Eiropas dienvidiem, ir labvēlīgāka. Tomēr nu pienācis laiks par to runāt arī Latvijā, un tieši Eiropā tiek mēģināts šo problēmu aktualizēt. Tajā pašā laikā Latvijā iedzīvotāju vidū ir diezgan slikta izpratne par antibiotiku rezistenci.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti