Iestrēgusi velosipēdu pārvadāšanas iespēja satiksmes autobusos

Velosipēds dod prieku, ko atņem brīdis, kad gribam ar to tikt sabiedriskajā transportā. Ja divritenis saplīst vai braucēju piemeklē sagurums, ir gandrīz neiespējami to pārvadāt ar autobusu.Velosipēdu turētāji no mikroautobusiem ir demontēti, un arī starppilsētu autobusu satiksmē šis jautājums palicis neatrisināts.

"Praktiski jūnija sākumā mēs demontējām visus piecus turētājus," stāsta "Rīgas mikroautobusu satiksmes" Plānošanas daļas vadītājs Andrians Boldans un turpina: "Katru reizi, kad buss stāvēja starp reisiem kāds pamanījās paņemt kā suvenīru kādu no spirinājumu detaļām, labākajā gadījumā iebāzt pudeli. Rezultāts bija pavisam vienkāršs - pēc pirmajām divām nedēļām trim turētājiem bija nepieciešams remonts."

Foto: Aģentūra "Leta" (16.04.2013.)

Tiek solīts, ka nākamvasar atkal varētu būt šādi turētāji. Pilsētā attālumi ir mazi, krietni lielāka sāpe ir tad, ja ar velosipēdu apceļo Latviju, vēlies kaut kur nokļūt ar autobusu.

"Godīgi sakot, cik es strādāju, neesmu redzējusi nevienu autobusu, kura salons būtu aprīkots velosipēdu pārvadāšanai," raidījumam "Vides fakti" sacīja AS "Rīgas starptautiskā autoosta" loģistikas daļas vadītāja Elita Lukjanoviča. Viņa arī atgādināja par noteikumiem velosipēdu pārvadāšanai: "Ja jūsu ritenis nav sapakots attiecīgi pēc bagāžas pārvadāšanas noteikumiem, tad autobusā viņu neņems."

Foto: LTV raidījums "Vides fakti"

Ja velosipēds ir pareizi iepakots somā, pasažieris nevar būt drošs, ka bagāžas nodalījumā būs vieta viņa divritenim, skaidro autostas pārstāve: "Klients nevar zināt, to pat mēs nezinām, mēs tikai zinām pēc autobusa ietilpības, cik viņā ir sēdvietas, bet to, cik liels ir bagāžas nodalījums mēs nezinām."

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka velosipēdus pārvadā par maksu sabiedriskajā transportlīdzeklī, kurā ir speciāli velosipēdu turētāji. Bet ja tādu nav, kārtību, kā tie tiek pārvadāti, nosaka pārvadātājs. Autoostai ir 13 pārvadātāji un ar tiem līgumus slēdz Valsts autotransporta direkcija.

"Situācija par iespējām velosipēdistiem pārvietoties ar autobusiem šobrīd tiek noskaidrota. Ir nosūtītas vēstules visiem pārvadātājiem ar lūgumu informēt direkciju par iespējām katrā konkrētā autotransporta līdzeklī un tiks tālāk nodota autoostām," raidījumam "Vides fakti" stāsta VSIA "Autotransporta direkcija" komunikācijas speciālists Egons Ālers un turpina: "Tas ir tas, ko Autotransporta direkcija dara, lai kaut nedaudz palielinātu velosipēdistu pieejamību autobusam."

Labu piemēru var ņemt no kaimiņvalstīm, kur uzstādīt velosipēdu turētājus nav izrādījies nepārvarams šķērslis.

Kaut kad Latvijā sabiedrība oficiāli uzzinās, ka veloturētāju autobusos nav. Esošajos līgumos ar autopārvadātājiem, kas slēgti ap 2008.gadu, nekādu normu vai prasību par velosipēdiem un to pārvadāšanas iespējām autobusos nav. Šie līgumi ir spēkā līdz 2015. vai pat 2022.gadam.

Foto: LTV raidījums "Vides fakti"

Autotransporta direkcijas pārstāvis cer, ka jaunajos līgumos tiks iekļauts punkts, ka auto pārvadātājiem ir jānodrošina iespēja pārvadāt velosipēdus: "Gribētos teikt, ka jā, bet attiecībā uz kvalitātes prasībām ir vēl vesela virkne jautājumu, kuri prioritārā secībā tiks iekļauti un kuri nē. Es neņemos spriest."

Tātad, ja nav personīgās mašīnas, tad jāizvēlas velo maršruts, kur netālu ir kāda dzelzceļa līnija, jo vilcienos būs, kur novietot savu riteni.

Bet ir arī tādi, kuri sabiedrisko transportu neizmantos, lai arī cik tālu būtu aizminušies.

Edgaram ir 84 gadi un viņš nobrauc 10 tūkstošus kilometrus gadā, pārsvarā pa Latviju - gar jūru, pa meža takām un veloceliņiem.

Foto: LTV raidījums "Vides fakti"

"Ir jābrauc un jāredz. Latvija ir tik skaista un, ar riteni braucot, tas ir patīkami. Tas ir ļoti interesanti - tu vari pa ceļam kaut ko domāt, elpot svaigu gaisu, vērot ziedošās puķītes un klausīties dziedošus putniņus. Garastāvoklis un veselība uzlabojas. Ko vēl vairāk vajag par fizisku rūdījumu?" saka cienījamais vīrs.

Edgars uzsver, ka līdzi jābūt rezerves kamerai, pumpim, dažām atslēgām un lietusmētelim. Viņš vēl iesaka pirms izbrauciena  novērtēt savus spēkus, lai nebūtu jāpaliek ceļa malā.

"Man dzimšanas diena ir 31.decembrī. No 60 gadiem norunājām ar draugiem, cik gadu, tik kilometru jānobrauc tieši vecgada vakarā, līdz sasniedz 80. Tā arī sāku no 60 gadiem un ik pa gadu viens kilometrs klāt. Pa visiem sniegiem un lediem," par savdabīgo ideju stāsta velosipēdists. Edgars priecājas arī par Latvijas dabu: "Skaista mūsu zeme un ir tik daudz vietu, kuras redzēsim, braucot ar riteni."

 

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti