Ar lauksaimniecību jaunieši nenodarbošoties, bet netrūkst ideju, kā veidot savu biznesu, veselīgo apvienojot ar radošo.
Uz mājām „Vagas” Jaunpils pusē ved laukiem raksturīgs celiņš, bet ar to arī viss lauku sētās ierastais beidzas. Agrāk, kad „Vagās” saimniekoja vecvecāki un vecāki, tā bijusi parasta lauku saimniecība.
Tagad kādreizējā govju kūts pārvērsta par vietu radošajām darbnīcām, bet pagalma vidū ārstniecības augu paraugdārzs, kurā ir ap 80 dažnedažādu augu.
Un dobē aug arī „ceptie zefīriņi”. „Par to alteju (malvu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar labi attīstītu sakņu sistēmu - red.) ir tā, ka mūsdienās bērni daudz ēd māršmelovus - mīkstos zefīrus -, bet īstenībā senos laikos Grieķijā to taisīja no šīs saknes. Savārīja ar brūno cukuru un ieguva veselīgu saldumu,” stāsta „Dabas notikumu dārza” saimniece Arta Berezovska.
Nobaudīt zefīriņus gan varēšot tikai rudenī, bet jau šobrīd var krūzītē ielasīt sirdij tīkamāko tēju un baudīt to Artas un Artūra rokām no otrreizējām izejvielām būvētajā tējas namiņā. „Laukos ir foršāk vienkārši. Rīgā visi cilvēki iet ar tādām cietām akmens sejām, nekāda smaida, nekas,” teic dārza saimnieks Artūrs Dumbris.
Arta un Artūrs Rīgas burzmu pret rasas lāsēm un putnu dziesmām nomainījuši tikai pirms gada un pagaidām vēl strādā Tukuma tautskolā. Nākotnē gan „Dabas notikumu dārzs”, kurā apvienots veselīgais ar radošo, varētu kļūt arī par mazo biznesu.
„Katrs pasākums ir kā notikums. Septembrī mēs plānojam papīra liešanu. Un tad bērni varēs uzzināt par papīra liešanas pirmsākumiem un izliet savu dabas papīru. Pievienojot ārstniecības augus, izliet smaržīgu un acīm tīkamu papīru,” stāsta Arta.
„Mums arī ir daudz mūzikas instrumentu - ģitāras, ukulelas, un te varētu būt bērnu ģitāras nodarbības,” piebilst Artūrs.
Vai „Dabas notikumu dārzs” kļūs par tūrisma objektu vai radošu skoliņu, rādīs laiks, bet jaunieši ir pārliecināti, ka tas noteikti turpinās attīstīties.
