Savādā burbuļošana ir manīta vietā, kur ik dienas atpūšas simtiem cilvēku. Tajā redzama pazemes strūklaka, kas gluži vai spēlējas ar dažādiem atkritumiem.
Kāda vietējā iedzīvotāja zina stāstīt, ka tieši burbuļošanas vietā ir kanalizācijas ūdeņu iztece. „Pēc idejas tai nevajadzētu strādāt. Es 40 gadus esmu nostrādājusi kā celtniecības komunikāciju inženiere, tāpēc es pārzinu Rīgas komunālo saimniecību,” norāda Ludmila.
„Tagad, kad šeit ūdenī parādās zaļā krāsa, „Rīgas Siltums” laiž savus tehniskos ūdeņus. Viņi kaut kur veic mēģinājumus hidrauliskajās ūdens sistēmās vai arī tīra siltumtīklus. Viņi šajos darbos izmanto krāsu piejaukumu, lai varētu secināt, kur ir bojājums. Ja tāds ir, tad virs zemes, virs asfalta parādās zaļš ūdens, un „Rīgas Siltums” zina, ka tās ir viņu komunikācijas, kas ir bojātas. Ūdeni pēc tam izgāž Daugavā vai kā pērn Ķīšezerā,” spriež Ludmila.
Citi vietējie gan domā, ka šie ūdeņi izskatās pēc kanalizācijas. „Es domāju, ka tā ir kaut kāda kanalizācija,” stāsta Ļena. Fjodors pieļauj, ka tas varētu būt kāds dzīvnieks. „Tā nevar būt strūklaka. Viņš taču nepārvietojas,” viņš saka.
Citiem iedzīvotājiem vispār nav versiju par notikušo. Tiesa, versija par attīrīšanas iekārtām tiek noraidīta. Tāpat šaubīga vietējiem šķiet versija par gāzes avotu vai sērūdens strautu esamību.
Par videomateriālu ieinteresējas Valsts vides dienests, Veselības inspekcija, Rīgas austrumu izpilddirekcija, Satiksmes departaments un pat Mājokļu un vides departaments Rīgas domē.
Ieinteresētība ir liela, tomēr, apskatot topogrāfiskās kartes, speciālistu domas par to, kas tad zem ūdens mutuļo kopā ar atkritumiem, atšķiras.
„Apskatot videomateriālu, Lielrīgas vides pārvaldes inspektori secināja, ka tie varētu būt lietus notekūdeņi, ņemot vērā nesen bijušās lielās lietavas (..) Tur arī novēroti netīrumi, noskalojumi no ceļa braucamās daļas,” saka Valsts vides dienesta pārstāve Jūlija Ņikitina.
Notiekošajam uzmanību pievērsa arī Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimanta. „Secinājām, ka Satiksmes departamenta pārziņā esošā lietus ūdens novadīšanas sistēma nav vainīga. Mēs tagad pētām topogrāfiskās kartes, lai secinātu, kas tur īsti ir noticis,” klāstīja Dimanta.
Atbildīgās institūcijas arī norāda, ka zem Daugavas ir daudz pazemes komunikāciju. Turklāt par daudzām no tām, visticamāk, nekas nav zināms un nav saglabājusies dokumentācija.
Kamēr pašvaldība izmeklē Daugavas ūdens izvirduma cēloņus, vietējie ir nobažījušies par ūdens kvalitāti. Tomēr veiktās ūdens analīzes liecina – tās atbilstot normai un peldēties ir atļauts. Veselības inspekcijā norāda, ka Daugavas ūdeni, jo īpaši vietas, kur peldas cilvēki, pārbauda pat vairākas institūcijas.
