„Ja jūs pie ārsta uzzinātu, ka ar 95% ticamību jums ir ļoti nopietna un bīstama slimība, vai jūs nedarītu neko vai arī meklētu zāles? Ziņa, ko esam saņēmuši no zinātniekiem - meklēt zāles un risinājumu - ir svarīgāk kā jebkad agrāk,” teica Konija Hedegarda, par klimata pārmaiņu ierobežošanu atbildīgā komisāre pērn Ņujorkā, vērtējot ANO starpvaldību klimata izmaiņu paneļa radīto ziņojumu.
Ziņojumā teikts, ka ar 95 % pārliecību var apgalvot - globālā sasilšana ir cilvēku izraisīta. Zinātnieki arī norāda - siltumnīcas efektu gāzu emisija nozīmēs turpmāku sasilšanu. Lai tendenci labotu, nepieciešams ievērojams un ilgstošs CO2 emisiju samazinājums.
Uz šāda fona ziņa, ka siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas apjoms 2012.gadā Eiropā ir bijis zemākais kopš 1990.gada, skan cerīgi.
Eiropas Vides aģentūra norāda - 22 gadu laikā gāzu emisijas apjoms Eiropā sarucis par piekto daļu. Lai cik laba ziņa tā būtu, Eiropas Savienības (ES) ambīcijas ir vēl lielākas.
„Es tikai teikšu vienu - 40% CO2 siltumnīcas efekta gāzu samazināšana ir labs, reālistisks un tajā pašā laikā ambiciozs mērķis, kuru sasniegt līdz 2030.gadam. Mēs esam jau ceļā, lai līdz 2020.gadam sasniegtu ne tikai plānotos 20%, bet gan pat 24%. Tas ir labi, bet tas parāda, ka ir daudz, ko paveikt, un būs jāiegulda ievērojamas pūles, lai sasniegtu šo mērķi līdz 2030.gadam,” norāda Konija Hedegārda.
CO2 emisiju izdevies mazināt par spīti tam, ka šajā laikp[osmā Eiropā iedzīvotāju skaits pieaudzis par 31 miljonu un iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju audzis par 37%. Eiropas Vides aģentūra uzsver, ka pie šāda panākuma lielu lomu spēlējusi atjaunojamo resursu arvien plašāka izmantošana, it īpaši tādu atjaunojamo resursu, kas nav saistīti ar degšanu - vēja, saules vai hidroenerģiju.
Atjaunojamā enerģija ir arī ES projektos, kuri neatrodas dalībvalstīs. Par paveikto Āfrikā stāsta Eiropas attīstības komisārs Andris Piebalgs: „Mēs esam atvēlējuši 95 miljonus eiro projektiem, kas piegādās atjaunojamo enerģiju vairāk nekā diviem miljoniem cilvēku nabadzīgos lauku reģionos deviņās Āfrikas valstīs. Kā piemēru var minēt hidroelektrostaciju Tanzānijas lauku reģionā, kas piegādā enerģiju četriem tūkstošiem mājsaimniecību, sešiem tūkstošiem studentu, slimnīcai un deviņām aptiekām.”
Latvijas CO2 emisiju apjoms ir rucis krietni straujāk nekā Eiropā vidējais - salīdzinot ar 1990.gadu Latvijā siltumnīcas efekta gāzu emisija sarukusi par 60%.
Tas pārsniedz arī ES plānoto, apgūstot no oglekļa brīvu ekonomiku. „Mēs piedāvājam siltumnīcas efekta gāzu samazināšanas līdz 2030.gadam saistošo mērķi - 40% samazinājumu, salīdzinot ar 1990.gadu. Tas ir ambiciozi, bet paveicami. 40% ir izmaksu ziņā visefektīvākais atskaites punkts ceļā uz no oglekļa brīvu Eiropas ekonomiku 2050,” norāda EK prezidents Žozē Manuels Borrozu.
Eiropa gan nav vienīgā, kas ierobežo CO2 emisijas. ASV prezidents Baraks Obama nesen paziņoja, ka CO2 emisijas apjomi Amerikas Savienotajās Valstīs 15 gadu laikā jāsamazina gandrīz par trešdaļu.
