Dienas ziņas

Rekonstruē Lubāna ezera dambi

Dienas ziņas

Rekonstruē vēsturisko grāfa Pālena bibliotēku

Siguldas novada cīņa ar latvāņiem

Cīņā pret latvāņiem Siguldā dodas aitu ganāmpulks

Lai sakoptu latvāņu apsēstās teritorijas, vajadzīgi aptuveni septiņi gadi, secinājusi Siguldas novada pašvaldībai, kas pēdējos gados aktīvi iesaistījusies to ierobežošanā. Lai gan novadā ir daudz veiksmīgu piemēru, kā latvāņu izplatību  mazināt, piemēram, latvāņu laukā ielaist aitu ganāmpulku vai tajos attīstīt graudkopību, netrūkst arī zemju īpašnieku, kuri neveic pat minimālus pasākumus šo augu apkarošanā.

Siguldas novadā ar latvāņiem apaugušās teritorijas ir vairāk nekā 600 hektāru platībā, kas pārsvarā ir privātīpašumi. Lielākajā daļā to saimnieki pielieto jau ierastās ierobežošanas metodes, latvāņus pļaujot, rokot un miglojot.

Savukārt Siguldas pagasta aitkopis Edvīns Zaķis jau trīs gadus cīņu ar latvāņiem uztic savam aitu ganāmpulkam. Iznākums - vietā, kur tie slējās līdz pat četrus metrus augsti, šobrīd pļavā vairs knapi saredzami.

„No sākuma nevarēju saprast, kurš tos latvāņus ir aplauzis. Bet tad vienu vakaru vēroju un lielā aita apmēram sava augumā nolauž pa vidu to latvāni, mazais jērs pieskrien klāt un ātri apēd ziedkopu,” stāsta Edvīns Zaķis.

Latvāņi aitām garšojot pat ļoti, un jaunie dzinumi līdz ziedkopai vairs pat nepagūst izaugt.

Pēc vairāku gadu intensīvas latvāņu apkarošanas to vietā tagad paveras, piemēram, labības lauki. Atsevišķas vietas pārtop arī par apbūves gabaliem.

Ne visi zemju īpašnieki gan ir tik apzinīgi, un tādos gadījumos iesaistās pašvaldība, latvāņus ierobežojot saviem spēkiem un pēc tam no saimnieka piedzen izdevumus. Daļēji tas ir attaisnojies. „Siguldas novads laikam ir vienīgais, kas iet šo ceļu. Bet, pateicoties šim pasākumam, daļā teritorijas īpašnieki aktivizējas un paši veic latvāņu ierobežošanu,” stāsta Siguldas novada galvenā lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone.

Ja īpašnieks savas latvāņu plantācijas nepļauj, pašvaldība arī aicina zemi iznomāt vai nodot bezmaksas lietošanā lauksaimniekiem, kas būtu ieinteresēti to iekopt. Arī ar to, kā izrādās, ir problēma, jo daudzi nevēlas ilgstošu šāda veida sadarbību, taču arī uz soda sankcijām neatbild. „Zemnieks ir ieinteresēts uz platībām slēgt līgumus ne mazāk kā uz pieciem gadiem. Zemniekiem nerodas interese šādu zemi, pamestu teritoriju ielabot, ja pēc gada vai diviem viņam šo teritoriju atņem, jo tie ir papildu izdevumi no viņa saimniecības puses,” skaidro Siguldas vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Jumis” direktors Edgars Mūrnieks.

Lai palīdzētu zemju īpašniekiem cīņā ar latvāņiem, Siguldas novada pašvaldība kā pilotteritorija kopā ar Ludzas novadu iesaistījusies arī Eiropas Savienības dabas un bioloģiskās daudzveidības programmas projektā, nākamajā gadā šim mērķim piesaistot daļu finansējuma.

 

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti