Kā labāk dzīvot

Privātmāju siltināšana: jārēķina līdzi, kādu efektu dos ieguldījumi

Kā labāk dzīvot

Ceļot droši: izvairīties no krāpniekiem un zagļiem ceļojuma laikā

Vīrusi spēj pamatīgi bojāt arī nervu sistēmu

Ārsts: Arī pēc viegli pārslimota vīrusa var rasties dažādi neiroloģiskie traucējumi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Dažkārt, pat viegli pārdzīvojot akūtās saslimšanas periodu, vīrusa infekcija par sevi liek manīt vēl ilgi pēc tam, radot dažādus neiroloģiskos traucējumus vieglākā vai smagākā formā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras pasniedzējs, Veselības centru apvienības Neiroloģijas dienesta vadītājs, neirologs Jānis Mednieks.

Pirmkārt, jāņem vērā, ka visi vīrusi nav vienādi, tāpēc arī to ietekme uz nervu sistēmu nav vienāda. 

"Ir vīrusi, piemēram, ērču encefalīta vīruss, kam ir skaidri zināms neirotropisms, proti, tas infiltrē nervu sistēmu, izraisa daudz dažādu [seku], un visiem tas ir skaidrs, bet otra grupa ir tie vīrusi, kas ne vienmēr izraisa nervu sistēmas bojājumu, bet bieži to var izdarīt. Ja runājam par šādiem vīrusiem, būtu jāmin visi herpes grupas vīrusi, tas būtu arī vējbaku vīruss," skaidroja Mednieks. 

"Šai grupai raksturīgs ir tas, ka tie arī var izraisīt diezgan tiešu bojājumu, teiksim, pieres un deniņu daivās, ja mēs runājam tieši par herpes vīrusu. Tādā veidā rodas nepatīkamie un dažreiz smagie neiroloģiskie simptomi," viņš piebilda. 

Trešā grupa savukārt ir respiratorie vīrusi jeb tie, kas izraisa akūtas elpceļu infekcijas, piemēram, gripas vīrusi, arī Covid-19. 

"Ar tiem ir tā, ka ir vairāk citu sistēmu iesaiste, tātad elpošanas sistēmu un augšējo elpceļu iesaiste, un kādai daļai no pacientiem arī var būt neiroloģiskās izpausmes gan no perifērās, gan no centrālās nervu sistēmas puses," norādīja Mednieks. 

"Bet tie mehānismi ir daudz dažādāki, tur ne tikai spēlē lomu šī vīrusa tiešs izraisīts, plašs smadzeņu bojājums, bet var būt arī tā, ka ir dažādas iekaisuma atbildes reakcijas, kas pēc tam var izraisīt galvas smadzeņu darbības traucējumus. Tāpat, piemēram, ir dažādas autoimūnas reakcijas, kuras arī var radīt tos bojājumus. Plus – autoimūnās reakcijas uz vīrusu var nozīmēt to, ka aktivizējas arī iepriekš zināmās cilvēka autoimūnās saslimšanas," viņš skaidroja. 

Līdz ar to respiratoro vīrusu gadījumā to ietekme uz nervu sistēmu var būt ļoti dažāda un arī grūti nosakāma. 

"Tur arī ir tā problēma, ka dažkārt pat tiek diezgan veiksmīgi pārdzīvots akūtais slimības periods, bet pēc tam nonākam situācijā, ka cilvēki, kuriem ir bijusi ļoti laba dzīves kvalitāte, augstas darba spējas, jūt, ka it kā tādu rupju traucējumu no neiroloģiskās puses nav, taču ir grūtības koncentrēties, grūtības apstrādāt informāciju tik ātri, cik iepriekš," skaidroja Mednieks. 

"Ja cilvēks strādā augsti kvalificētu darbu, tas, protams, ietekmē viņa darbaspējas un rada zināmu frustrāciju. Tas ir diezgan traucējoši," viņš atzina. 

Kā diagnosticēt?

Problēma ir arī šo traucējumu diagnostika, jo bieži vien veiktie testi spēj noteikt tikai būtiskus neiroloģiskus traucējumus, nevis nelielas izpausmes. Šobrīd vēl tikai tiek strādāts pie tā, lai izveidotu testus, kas ļautu uzķert relatīvi vieglās neiroloģiskās izmaiņas, kas, lai gan no medicīnas viedokļa ir nelielas, jauna cilvēka dzīvē nozīmē ļoti daudz. 

Toties tas, ko ir iespējams noteikt jau šobrīd, ir tas, vai un ar kādu vīrusu cilvēks saslimis, veicot testus laboratorijā. Ja tas netiek izdarīts, arī vēlāk pateikt, vai neiroloģiskie simptomi varētu būt saistīti ar vīrusu, nav iespējams. 

Centrālās laboratorijas vadītāja, laboratorijas ārste Jana Osīte atzina, ka tāpat kā vīrusi ir dažādi, arī to diagnostika ir atšķirīga, tāpēc vislabāk doties pie ģimenes ārsta, kas norādīs uz nepieciešamajām analīzēm konkrētajā situācijā. 

"Ja runājam par respiratorajiem vīrusiem, tie ir diagnosticējami, respiratorajā traktā paņemot uztriepīti. Tad mēs varam redzēt, vai ir akūta saslimšana. Pacients ir pozitīvs, ja tiek atrasts konkrētais vīruss, kuru ar mērķi meklējām. Vienmēr laboratorijā diagnostikā izvēlas konkrētu vīrusu – vai mēs runājam par koronavīrusu, vai runājam par gripas vīrusu, vai šogad ļoti aktuālo respiratori sincitiālo vīrusu," skaidroja Osīte. 

Lai noteiktu citas grupas, piemēram, herpes grupas vīrusa klātbūtni, tiek izmantota antivielu noteikšanas metode, pēc kuras rezultātiem iespējams secināt, – saslimšana ir akūta vai vīrusa infekcija jau ir pārslimota. 

"Tā ir rutīnas diagnostika. Tā ir ļoti viegla diagnostika – pacients dodas uz laboratoriju, nodod asins analīzes un tajā pašā dienā var jau saņemt rezultātus. Laboratorijas šobrīd sniedz arī tādus pakalpojumus, kā, piemēram, konsultē pēc analīzēm," viņa norādīja. 

Vienlaikus, lai izvērtētu vīrusa radītās sekas, ir jāzina pacienta anamnēze, iedzimtās saslimšanas un citi rādītāji, kurus vislabāk pārzina ģimenes ārsts. Ar vienām analīzēm būs par maz. Ārstam, lai veiktu konkrētus secinājumus, jāredz pilnā asinsaina, aknu un nieru rādītāji, vitamīnu līmenis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti