Ģimenes ārste uzsvēra, ka, ņemot vērā Covid-19 situāciju, nevajadzētu uzskatīt, ka pilnīgi visi mikrobi ir slikti. “90 % mikrobu ir labi, bez tiem mēs nevarētu dzīvot, bet 10 % ir slikti, tie var mums kaut ko izraisīt,” norādīja Aizsilniece.
Lai varētu turēties pretī sliktajiem mikrobiem, jārūpējas par labu imunitāti. To palīdzēs nodrošināt fiziskās aktivitātes, pietiekams miegs un labs uzturs. “Rudenī jādomā, lai uzturā nav daudz pesticīdu, īpaši augļos un ogās vēlākā rudens periodā. Protams arī vitamīni - mūsu platuma grādos jādomā par D vitamīnu,” atgādināja ārste.
Cilvēki nevar būt veseli, ja planēta nav vesela – šādus vārdus Aizsilniece pagājušajā nedēļā pauda Pasaules talkas ieskandināšanas pasākumā. Vaicāta, ko tieši ārste ar to bija domājusi, viņa teica: “Pasaulē ir radītas vairāk nekā 800 vielas, kuras Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi kā kaitīgas cilvēkam. Tās var rosināt vēža veidošanos organismā, kā arī izjaukt mūsu iekšējo dziedzeru jeb endokrīnās sistēmas darbību.
Latviski tās saucam par kaitētājvielām. Tās var izraisīt arī aptaukošanos bērniem, izmainot metabolo ciklu, vairogdziedzeru darbību, ietekmēt mūsu reproduktīvās sistēmas darbību, spēju radīt pēcnācējus.
Būtībā esam diezgan lieli patērētāji un neesam gana atbildīgi pret planētu un sevi.”
Uz kopējā pasaules veselības fona Latvija izskatās dažādi, norādīja Ārstu biedrības vadītāja. “Ja runa ir par hroniskajām saslimšanās un mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, mēs neizskatāmies labi,” teica ārste, piebilstot, ka būtisks arī ir jautājums, kā Latvijā tiek veidota statistika. “Taču Covid-19 situācijā esam diezgan labi. Ik pa brīdim trāpām arī pirmajā desmitniekā kā viena no zaļākajām valstīm pasaulē,” stāstīja Aizsilniece.
Runājot par sakoptu vidi, ārste arī uzsvēra akcijas “Lielā talka” nozīmi labas veselības veidošanā. “Ar atkritumiem, ko atstājam dabā, kaitējam savai, savu bērnu un mazbērnu veselībai. Lielā talka ir brīnišķīga kustība,” pauda Aizsilniece.
