Operācijas laikā “Aizliegtais paņēmiens”, uzdodoties par Veselības ministrijas pārstāvjiem, kas vāc informāciju par bērnu uzņemto kaloriju skaitu, apzvanīja vairāk nekā 20 skolas, lai noskaidrotu, cik tad skolēni īsti apēd. Kā vērtēšanas rādītājs tika piedāvāta gradācija – no 0 līdz 20 procentiem, no 21 līdz 40, no 41 līdz 60, no 61 līdz 80, un no 81 līdz 100 procentiem.
Carnikavas pamatskolas pārstāve par bērnu ēstgribu nesūdzējās, taču atzina, ka pilnībā bērni nekad neapēd pusdienas – lielākoties apēsti tiek aptuveni 80%. Līdzīgu skaitli sauca arī Rīgas 86. vidusskola, Vandzenes pamatskola un Tumes vidusskola. 90% kā bērnu ēstgribas rādītāju sauca Vecpiebalgas vidusskolas un Valmieras Pārgaujas sākumskola, savukārt Ventspils 2. vidusskolas personāls pēc nelielas apspriešanās secināja, ka apēsts tiek aptuveni 70% sagatavotā.
Visu skolu saimē ar savu rādītāju izcēlās Bauskas 2. vidusskolas, atzīstot, ka bērni apēd vien 40-60% no skolas pusdienām. Skolas vadība gan skaidroja, ka vaina neesot ēdienā, jo tas esot patiešām garšīgs, bet gan tajā, ka skolā darbojas bufete – bērni remdē ēstgribu ar našķiem un sagatavoto vēlāk negrib ēst.
“Mums līgumā ir noteikts, ka var darboties bufete. Es skatos, ka astoņos bērns jau ir iekšā un par tiem saviem nabaga santīmiņiem nopērk kaut kādu mazo batoniņu vai ko. Tad var saprast, ka viņam tas saldumiņš ir ticis un viņam negribas to kartupeļu biezputru tik diži ēst,” skaidroja skolas pārstāve.
Interesantu pieeju rezultatīvai piešķirtā finansējuma izlietošanai atradusi Balvu pamatskola. Skolas direktore Māra Pimanova pastāstīja, ka klasēs, par kuru pusdienām maksā valsts, tiek veikta precīza uzskaite par apēsto, un pusgadā skola iekrāj naudu, netērējot to pusdienu daļai, kas tik un tā netiks apēsta. “Par šo naudiņu mēs pabarojam pagarinātās dienas grupas bērnus. Itin nekas nepaliek pāri ,” sacīja Pimanova.
Tātad caurmērā no brīvpusdienām apēsti tiek 80%. Ja šo rezultātu vispārina uz visu bērnu skaitu, kas mācās Latvijā no pirmās līdz ceturtajai klasei, tad sanāk, ka neēduši ir apmēram 16 tūkstoši bērni. Savukārt naudas izteiksmē par neapēstajām pusdienām no valsts tiek tērēti gandrīz četri miljoni eiro.
Neapēstais nonāk zemnieku saimniecībās un biogāzes ražotnēs
“Aizliegtais paņēmiens” vērsās arī pie pašiem ēdinātājiem, vaicājot, kādas ir viņu aplēses, cik ēdiena pēc skolēniem, kas saņem brīvpusdienas, paliek pāri un kas ar to notiek tālāk.
Šobrīd ēdināšanu skolās nodrošina vairākas privātas kompānijas, kas ar savu piedāvājumu ir uzvarējušas iepirkuma konkursos. Kādā veidā pasniegt ēdienu – tas ir šo kompāniju ziņā, taču tajā pašā laikā pastāv valdības noteikumi, kas nosaka, piemēram, cik daudz sāls un cukura var būt šajā ēdienā, kā arī, cik kalorijām bagātiem tiem jābūt.
“Baltic Restaurants Latvia”, kas ir viens no lielākajiem skolu ēdinātājiem Latvijā un darbojas 23 skolās, atzina, ka aprēķinu par neapēsto viņiem neesot. Pārtikas atlikumus šī kompānija nododot mazajām zemnieku saimniecībām, kas to izbaro mājlopiem. Daļa ēdiena nonāk arī izgāztuvēs.
Par nozīmīgu faktoru bērnu ēstgribai “Baltic Restaurants Latvia” sauca laiku, kurā bērni tiek baroti – ap plkst. 11 reti kurš bērns gribot ēst - un skolotājus, kas pieskata, lai bērnu apēd pasniegto.
Precīzu skaitli nezināja arī firma “Aniva”, kas nodrošina ēdināšanu aptuveni 20 skolās. Šis uzņēmums tāpat arī nevarēja pateikt, kur nonāk pārtikas atkritumi, vien piebilstot, ka tos paņemot līgumā atrunāti cilvēki.
Kompānija “Žaks-2”, kas apkalpo 33 skolas - 21 Rīgā un pārējās ārpus galvaspilsētas – skaidroja, ka ēdiena daudzums, ko bērni neapēd, ir ļoti atšķirīgs katrā skolā. Uzņēmumā strādā četri pārtikas tehnologi, kas gan pēta un analizē bērnu vēlmes katrā skolā individuāli, gan arī sastāda ēdienkartes. Šajās skolās bērnu neapēsta ēdiena daudzums ir 2-5%. Sliktāka situācija esot skolās, kur ēdienkarti nav iespējams ietekmēt, jo ir jāievēro iepirkumā norādītā centralizētā ēdienkarte. Tur bērni neapēd līdz pat 10-15 %.
Šī kompānija nepaēsto nodod pārtikas atkritumiem, no kā tālāk tiek ražota biogāze.
Skolās bērniem gan ļauj pašiem izvēlēties ēdienu, gan mudina pagaršot
Ar mērķi noskaidrot, ko tad bērni ēd vai neēd, “Aizliegtais paņēmiens” devās uz skolām arī legāli, pirms tam piesakot vizīti skolas vadībai un ar vecākiem saskaņojot intervijas ar bērniem.
Rīgas Valda Zālīša sākumskolā ēdināšanu nodrošina firma “Baltic Restraurants” ar zīmolu “Daily”. Atšķirībā no citām skolām, te ēdiens netiek salikts šķīvjos. Tas tāpēc, ka bērni esot izvēlīgi – ja sajaucot visu kopā, tad neēdot neko, savukārt šādā veidā viņiem tiek dota iespēja pašiem izvēlēties. Turklāt tādā veidā nerodoties lieki pārpalikumi, ko apliecināja arī tukšie šķīvji pēc pusdienām. Varbūt kāds bērns sev ielika lielāku porciju, kāds mazāku, bet ēda visi.
“Bērni ar prieku iet uz ēdnīcu. Kurš var vai nevar sagaidīt. Mums ir šauras telpas. Tie, kas skolā ir vismaz gadu, ēd labi. Sliktāk ir ar pirmajiem [pirmklasniekiem], jo tiem ir mainījies režīms. Zupas ēd sliktāk - to mēs novērojam. Bērns varbūt ir steidzīgs, starpbrīža dzīve ir saistošāka. Otrs minējums - ģimenē neēd zupas. Bērni neēd neatpazīstamas lietas,” klāstīja Rīgas Valda Zālīša sākumsskolas direktore Elita Rītere, piebilstot, ka viņas vadītā skola reizi gadā uz skolas vecāku padomi aicina arī ēdināšanas firmas pārstāvi.
Šo skolu raidījums apmeklēja vēlreiz – dienā, kad bērniem galdā tika liktas zivju kotletes. Tās pagatavotas no heka un mintaja filejas, nedaudz pievienojot cūkas krūtiņu, lai tās padarītu mazāk “zivīgas”. Klāt pievienota kartupeļu biezputra, ko bērni allaž ēdot labprāt, un svaigu kāpostu salāti. Kartupeļu putra tiešām lielākoties tika apēsta, taču kotlešu un salātu palika pāri krietni vairāk. Ēdnīcas vadītāja atzina, ka iemānīt zivis bērniem esot sarežģīti, bet tās ir veselīgas un to prasa arī noteikumi.
Turpretī Ikšķiles vidusskolā ēdiens tiek salikts uzreiz pa porcijām. Rezultātā ēdienu pārpalikums patiešām bija daudz pamanāmāks. Protams, bija arī izēsti un tukši šķīvji, bet daži izskatījās tā, it kā nebūtu aiztikti.
Arī Ikšķiles vidusskolas ēdnīcas vadītāja Gunita Blūma bērnu izvēlīgumu skaidroja ar to, ka daudzas lietas viņi nekad iepriekš nav garšojuši, tādēļ skolā no tām atsakās.
Siguldas Valsts ģimnāzijā, tāpat kā Ikšķilē, atzina, ka svarīgi ir bērnus pierunāt pagaršot, ja uz galda ir kas neredzēts, citādāk viņi klāt neskarsies. Šeit bērnu ēstgribu palīdz uzlabot arī skolas medmāsa, kas nākot talkā bērnu pierunāšanas procesā.
“Diemžēl mums ir bieži gadījumi, kad pieej pie galda un pēkšņi visi neēd vienu ēdienu. Es saku, kas par lietu - kāds esot teicis, ka nav garšīgs. Tā kā ar bērniem ir arī jārunā un jāpieradina pie ēdiena,” teica skolas medmāsa Anita Šķestere.
Sākumskolēniem stundu laikā liedz ieeju skolas kafejnīcā
Ar vecāku atļauju operācijā iesaistījās sākumklašu skolniece Anna, kura divas nedēļas Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā fotogrāfijās fiksēja, ko viņiem pasniedz pusdienās un kā bērni uz to reaģē. Ēdinātājs šajā skolā ir kompānija “Tējas roze”.
Pēc Annas noskaidrotā, vislabāk bērniem garšojot makaroni ar sieru, kā arī cīsiņi. Arī zupas netiekot smādētas, jo sevišķi iecienīta ir frikadeļu zupa. Vismazāk bērni ēd skābeņu zupu. Tāpat sākumskolēni ir prasīgi un raugās, kādā veidā tiek pasniegts ēdiens. Piemēram, parasti iecienītie “Kāruma” sieriņi skolā tiek pasniegti izkusuši un mīksti, un tāpēc bērni tos neēd.
Kopumā Annas klasē bērni ēdot labi, un nekā daudz pāri nepaliekot. Tiesa, šajā skolā ir kāds likums, kas tiek strikti ievērots un Annas vecāku vērtējumā nav mazsvarīgs - kamēr stundas nav galā, sākumskolas skolēni uz skolā esošo kafejnīcu netiek laisti vispār, tā pieejama tikai pēc stundām, kad sākusies pagarinātā grupa.
