«Esam ārstējuši vēzi bez lielas sapratnes.» Saruna ar ASV medicīnas zinātņu doktoru Viljamu Morisu

Vēzis, neiroloģiskās, sirds un ģenētiskās saslimšanas – šīs ir dažas slimības, kuras palīdz diagnosticēt biomarķieri. Tie ir dažādi bioloģiski rādītāji mūsu ķermenī, piemēram, proteīni cilvēka asinīs, kas var sniegt informāciju, ja kaut kas organismā nedarbojas normas robežās, un tieši tas ļauj konstatēt kādu slimību jau visai agrīnā stadijā. Bet kā varētu mainīties laboratoriju loma sabiedrībā pēc 10 gadiem?

Vēzis nav tikai viena slimība

Vēl pirms Covid-19 pandēmijas klīniskās laboratorijas savā ziņā atradās pārmaiņu priekšā, jo tehnoloģiskās inovācijas ietekmē laboratoriju darbību, pastāstīja medicīnas zinātņu doktors Viljams Moriss.

"Pandēmijas laikā pārmaiņu process paātrinājās, jo visā pasaulē tika veikti lieli ieguldījumi klīnisko laboratoriju tehnoloģijās. Tāpēc es domāju, ka mēs piedzīvosim divas būtiskas izmaiņas tuvāko desmit gadu laikā," pauda Moriss, kā pirmo piemēru minot aizvien pieaugošās iespējas arvien precīzāk agrīni prognozēt saslimšanu ar vēzi.

Moriss norādīja, ka pirms pandēmijas attīstīties sākusi arī precīzā jeb personalizētā medicīna. "Proti, kad mēs domājam par vēzi, tad ar to saprotam plaušu, krūts vai prostatas vēzi, bet patiesībā vēzis – tās ir vairākas slimības vienkopus," paskaidroja medicīnas zinātņu doktors. "Mēs domājam par orgānu, kurā vēzis attīstās, bet realitātē tā nav viena slimība, tās ir vairākas.

Tas, ko mēs līdz šim esam darījuši, mēs, godīgi sakot, esam ārstējuši vēzi bez lielas sapratnes, kas patiesībā ir šis atsevišķais vēzis, bet ar biomarķieru palīdzību būtu iespējams veikt daudz precīzāku diagnostiku."

Kā otru jomu, kurā tuvāko desmit gadu laikā tiks piedzīvotas pārmaiņas, Moriss minēja neiroloģiskās saslimšanas.

Ar biomarķieriem prognozē Alcheimera slimību

Viena no slimībām, ko jau šobrīd var analizēt, iegūstot asins paraugus, ir Alcheimera slimība, turklāt biomarķieri atrodami arī smadzeņu šķidrumā, ko iespējams izmantot, lai precīzi prognozētu iespējamu saslimšanu ar Alcheimera slimību. 

"Bet atkal – Alcheimera slimība vai Pārkinsona slimība, kas ir vēl viena neiroloģiska saslimšana, – bieži vien tās patiesībā apzīmē virkni dažādu slimību, kam mums līdz šim vienkārši nav bijis klīnisku testu un instrumentu, lai vienu slimību atšķirtu no citas," paskaidroja Moriss. "Tāpēc es domāju, ka mēs vairāk sapratīsim tās lietas, ko mēs kopumā mūsdienās saucam par Alcheimera slimību, un to, ka šīs dažādās slimības pieprasa dažādu ārstēšanu." 

Viņš prognozēja, ka tas nākotnē būs panākams, turpinot identificēt biomarķierus asinīs un smadzeņu šķidrumā, kā arī uzlabojot pašus testus un iegūstot vairāk informācijas par cilvēkiem. "Covid-19 laikā cilvēki bija pieraduši veikt testus, lai varētu lidot ar lidmašīnu un darīt citas lietas. Tāpēc es domāju, ka uzkrāsies vairāk informācijas, jo dažām slimībām ir nepieciešami gadi vai desmitgades, lai attīstītos. Tādējādi, jo vairāk cilvēki mijiedarbosies vai sniegs informāciju par savu veselību, jo vairāk informācijas mēs iegūsim par biomarķieru saistību ar slimību," norādīja Moriss, piebilstot, ka lielāks informācijas apjoms padarīs testus precīzākus.

Biomarķieriem ir trīs galvenās kategorijas – ģenētiskais materiāls (dezoksiribonukleīnskābe (DNS), ribonukleīnskābe (RNS)) proteīni un metabolīti – ķīmiskās vielas, kas ir mūsu organismā. "Patiesībā visvērtīgākais ir tad, ja mēs iegūstam informāciju no visiem trim komponentiem kopā un saprotam to mijiedarbību," paskaidroja Moriss, norādot, ka tādējādi iespējams veikt daudz precīzāku diagnostiku un novērojumus.

Testiem jābūt cilvēkiem pieejamiem

Lai iegūtu lielāku datu apjomu un tādējādi uzlabotu klīnisko laboratoriju testus, liela nozīme ir arī amatierzinātnei jeb sabiedrības iesaistei biomedicīnas pētījumos. Kā skaidro Moriss – viena lieta ir labāka izpratne par molekulāro bioloģiju, cita lieta – labāka infrastruktūra, bet arī pašai sabiedrībai ir liela loma. ASV darbojas programma, lai veiktu ģenētiskā materiāla sekvencēšanu simtiem miljonu amerikāņu. Ar šo datu palīdzību iespējams pētīt vienas vai otras saslimšanas iespējamo izcelsmi un attīstību. Šādi soļi tiek sperti arī Latvijā. 

Moriss atklāja, ka pandēmijas laikā daudzas valstis veikušas ieguldījumus klīniskajā testēšanā, un laboratorijas testu izmantošana globāli pieaugusi par 30 līdz 40 procentiem.

ASV novērojams tieši mājās veikto testu patēriņa pieaugums, un, kā uzsvēra Moriss, veicot testus pareizi, tiem ir daudz lielāka vērtība pacientam individuāli. Moriss paskaidroja: "Ja, piemēram, es uzzinu, ka man ir potenciāls saslimt ar vēzi vai arī man ir pirmsvēža bojājums organismā, tad veselības aprūpes sistēmai testi izmaksā daudz mazāk nekā tad, ja man tiek veikta operācija un speciāla ķīmijterapija. Tāpēc atbilde ir – ieguldījumi laboratorijās jāpadara ilgstoši un jāapzinās laboratoriju vērtība pacientu labā, panākot, ka šie testi cilvēkiem ir pieejami, nevis ka tie ir ārkārtīgi dārgi."

Lētāka kļūst ģenētiskā testēšana

ASV šobrīd novērojams, ka izmaksas ir būtiski samazinājušās ģenētiskajai testēšanai. Moriss uzsvēra, ka ģenētika ir svarīga – tā ir noteicošā dažām slimībām.

"Un taisnība, daudzi no šiem testiem mums var parādīt, kurā brīdī pastāv risks ģenētiskai saslimšanai vai arī – ir jau kāda saslimšana, kas vienkārši vēl nav sākusi izpausties," paskaidroja Moriss, minot piemēru ar jaundzimušajiem. 

"Dažreiz jaundzimušajiem var parādīties metabolisma traucējumi, kas uzreiz var nebūt redzami, un, ja darām kaut ko agrīni, mēs varam parūpēties, ka cilvēki dzīvo veselīgu un produktīvu dzīvi bez smagām sekām."

Neskatoties uz to, ka ģenētiskā testēšana kļuvusi pieejama un nav pārmērīgi dārga, cilvēku vēlme to izmantot ir diezgan zema, novērots ASV. Moriss pauda viedokli, ka zinātni uz priekšu virzītu cilvēku aktīvāka rīcība. "Tā ir kā vienādojuma otra puse, jo tehnoloģijas ilgu laiku ir pieejamas, bet cilvēki, tostarp ārsti, tās izmantojuši ļoti neregulāri," norādīja ASV medicīnas zinātņu doktors.

Tāpat mūsdienās plašākas iespējas ir veikt ģenētisko sekvencēšanu. "Deviņdesmitajos gados tas bija lielais mērķis – iegūt viena cilvēka genomu. Tagad tehnoloģijas ir tādā līmenī, ka visai drīz genoma sekvencēšanu varēs veikt plašākā mērogā," pastāstīja Moriss, piebilstot, ka neizpaliek gan ēnas puse – genomam var būt daudz variāciju, un daudzas no šīm variācijām mēs nesaprotam.

"Citiem cilvēkiem ģenētika nosaka to, kāpēc tava veselība ir tik sarežģīta, tā paredz riskus saslimšanai. Bet citas lietas ir tās, kurām tu esi bijis pakļauts savas dzīves laikā un kāds ir tavs dzīvesveids. Līdz ar to, iegūstot ģenētisko informāciju, mums ir nepieciešama arī cita veida informācija par to, kā cilvēki dzīvo, un jāapzinās šādas informācijas nozīme. Pašlaik mēs redzam, ka ir daudz informācijas un daudz ģenētisko variāciju, taču dažreiz nesaprotam, ko tas indivīdam nozīmē," komentēja Moriss.

Vai paštesti varētu aizstāt laboratorijas?

Covid-19 pandēmijas laikā pieaugusi paštestu popularitāte, tomēr, kā norādīja Moriss, arī šāda testa veikšanas gadījumā neizpaliek došanās uz klīnisko laboratoriju, lai iegūtu vairāk informācijas. 

"Ņemsim par piemēru kovidu. Paštests var pateikt, ka jums ir kovids, bet tas nepateiks, kura tipa kovids jums ir vai arī citu svarīgu informāciju, kas jums būtu jāzina. Tests neuzrādīs, ka jums varbūt ir diabēts vai citi riska faktori," komentējot paštestu lietošanu, sacīja Moriss. "Tas, kas mums visiem būtu svarīgi, – padomāt par sistēmu, kurā iekļautos gan laboratorijās, gan mājas apstākļos veiktajos testos iegūtā informācija, lai tas darbotos kā veselums cilvēka veselības un pašsajūtas labā."

Moriss arī norādīja, ka paštestu izmantošana ir būtiski palielinājusi veselības aprūpes iespējas lauku kopienās, kā piemēru minot seksuāli transmisīvo slimību pacientus, kuri dažādu iemeslu dēļ pie ārsta nevēlas doties. Ar paštestu iespējams slimības diagnosticēt mājas apstākļos.