Divus gadus Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā notika darbs pie grozījumiem likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu". Smags likums, kurā saduras vairāku sabiedrības grupu pilnīgi pretējas intereses – nesmēķētāji, tabakas lietotāji, ražotāji, tirgotāji, ārsti, sabiedrības veselības speciālisti un pat ieslodzītie un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. Sabalansēt visu viedokļus un vajadzības ir grūti.
Trešdien, 22.oktobrī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tika pabeigts darbs pie likuma grozījumiem trešajā lasījumā, lai likumu paspētu pieņemt vēl 11.Saeima, informēja Latvijas ārstu biedrības (LĀB) pārstāve Liene Cipule.
Plānots, ka ceturtdien, 23.oktobrī, likuma normu vienkāršotas skaidrošanas vārdā tiks sinhronizēts 7.pants, kas nosaka tabakas izstrādājumu aprites kārtību un pārdošanas aizliegumus, ar 11.pantu par smēķēšanas ierobežojumiem un vienotas terminoloģijas lietošanu.
Likuma grozījumi paredz, ka jebkuram nesmēķētājām ir prioritāras tiesības pār smēķētāju," Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" pastāstīja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēde Aija Barča.
Grozījumi norāda arī vietas, piemēram, kultūras, sporta iestādes, ieslodzījumu vietas un NBS teritorijas, kur būs aizliegts pārdot tabakas produktus.
Par elektroniskajām cigaretēm vēl nav vienota viedokļa, tāpēc plānoti turpmāki grozījumi, kas tiek izstrādāti Veselības ministrijā. Tos 12.Saeima varētu sagaidīt 2015.gada janvārī, sacīja komisijas vadītāja Aija Barča.
Grozījumos būs norādīts arī tas, ka daudzstāvu māju iemītniekiem jārespektē nesmēķējušie kaimiņi un jāpārtrauc smēķēšana uz daudzdzīvokļu māju balkoniem, lodžijām un trepju telpām pēc pirmā nesmēķētāja pieprasījuma.
"Likuma muļļāšana trīs gadus ir vardarbība pret bērnu, jo smēķēšana izraisa nāvi un slimības," sašutumu Latvijas Radio izteica LĀB prezidents Pēteris Apinis, kurš uzskata, ka katram cilvēkam ir tiesības nesaslimt ar vēzi. Viņš arī piebilda, ka
20% no smēķēšanas slimībām vainojami sekundārie tabakas dūmi.
