Šķaudīšana, acu asarošana, tekošs deguns, iespējams, arī krekšķēšana un klepošana. Tas viss var liecināt par ziedputekšņu alerģiju. To, kādi putekšņi šobrīd ir gaisā, regulāri mēra, nosaka un modelē Latvijas Universitātes (LU) Atmosfēras procesu un aerobioloģijas laboratorijā, atzīstot, ka putekšņi valstu robežas nepazīst un pa gaisu var ceļot ļoti lielu attālumu.
LU vadošā pētniece Olga Ritenberga norādīja: "Ir sācies ziedēšanas laiks. Sākums bija jau februāra vidū, februāra beigās, sākot ar lazdu, un tad pēc tam pievienojas alksnis. Alkšņu ziedēšana jau ir tikpat kā beigusies Latvijā, bet putekšņu mums ir diezgan daudz, kas saistīts ar to pārnesi no Igaunijas, no Somijas šobrīd. No siltākām zemēm šobrīd nes bērzu."
Lai gan ziedputekšņu alerģija tipiski parādās bērniem un jauniešiem, tomēr no tās nav pasargāti arī pieauguši cilvēki, kuriem visu dzīvi šāda alerģija nav bijusi.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) alergoloģe Ieva Cīrule norādīja: "Var būt tā, ka cilvēks dzīvo, dzīvo un dzīvo, un pēkšņi vienā pavasarī ir tik skaisti, saulaina diena, bet, kad iziet ārā, ilgāk padzīvo pa āru, sāk acis niezēt, sāk asarot, deguns tecēt. Jā, izrādās, ka vaina ir ziedputekšņos."
Ja parādās alerģijas simptomi, vispirms jādodas pie ģimenes ārsta. Ja alerģija apstiprināsies, tad būs vajadzīga arī konsultācija ar alergologu, un tiks noskaidrots, pret kuru no ziedputekšņiem konkrēti ir alerģija.
BKUS alergoloģe piebilda: "Ir iespējams organismu arī pieradināt ar imūnterapiju, kad mēs dodam lielos atšķaidījumos tos pašus vaininiekus ziedputekšņus." Pieradināšana notiek visa gada garumā pakāpeniski, tāpēc pavasarī un vasarā organisms vairs tik vētraini nereaģē. Savukārt uz vecumu alerģija parasti pazūd.
Tiem, kam alerģija ir katru gadu, ārsti aicina jau laikus sākt lietot medikamentus. "Efekts ir labs, ja sāk laicīgi un lieto katru dienu. Nevis tad, kad ir slikti, tad "kur ir mana pudelīte, kur mans pūšamais, kur pilināmais." Tad vairs efekts nebūs tik labs," skaidroja ārste.
Cilvēkiem ar ziedputekšņu alerģijām palīdzēt var Latvijas un Lietuvas speciālistu izveidotā mobilā lietotne "Pasyfo", kas, ņemot vērā laika apstākļus un gaisa plūsmas, brīdina par to, kādi ziedputekšņi ir un būs gaisā.
LU vadošā pētniece Olga Ritenberga norādīja: "Šobrīd notiek uzlabojumi, tādēļ šogad ir problēma cilvēkiem, kam ir jaunāki telefoni un [nevar] lejuplādēt "Pasyfo", tāpēc ka pagaidām platformās ir vēl vecā versija. Bet mēs gaidām no mūsu programmētājiem, kas ir Austrijā, ka būs tūlīt, tūlīt jaunā versija. Kas attiecas uz jauno versiju, būs Eiropas pārklājums. Šobrīd mums ir Lietuva un Latvija. Būs arī Eiropas pārklājums, ja cilvēks ir jebkurā Eiropas valstī, viņš varēs to izmantot."
Mobilā lietotne piedāvā gan aplūkot kopējo gaisā esošo ziedputekšņu šā brīža stāvokli un prognozi, gan to personalizēt konkrētam lietotājam.
