Zināmais nezināmajā

Kā audzēt bietes, kā ārstēt lopus: padomu grāmatu vēsture

Zināmais nezināmajā

Emocijas cilvēka ķermenī: kāpēc dusmās pulsē deniņi un stress "sēž" uz mūsu pleciem

Elektromagnētiskais lauks, starojums un tā radītais piesārņojums

Eksperti: Lai elektroierīces būtu veselībai drošas, tās jālieto pareizi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Bažām, ka elektronisko ierīču radītais elektromagnētiskais lauks sasniegtu cilvēka veselībai kaitīgas robežas, liela pamata nav, jo pētnieki un ražotāji regulāri to pārbauda, tomēr ir jāatceras, ka ierīces, lai tās būtu drošas, ir jālieto pareizi un tās nedrīkst būt bojātas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" uzsvēra Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centra tehniskais direktors Gundars Ašmanis un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Mūsu ikdiena ir piesātināta ar dažādām elektroniskām ierīcēm, bez kurām nu jau nevaram iedomāties pilnvērtīgu ikdienu, taču ne vienu vien satrauc, vai šīs daudzās un dažādās ierīces rada kādu ietekmi uz mūsu veselību.

"Mēs atrodamies vidē, un šajā vidē izplatās elektromagnētiskais lauks, šie viļņi. Radio spektrs kā tāds ir aizņemts pastāvīgi, sākot no kiloherca diapazona līdz pat augstiem gigaherciem. Līdz ar to šis visums ir apkārt. Nav pat īsti vietas, kur ielikt jaunus komunikācijas kanālus, jo viss šis spektrs ir aizņemts, šī enerģija ir mums visapkārt, un šeit mēs dzīvojam," atzina Ašmanis. 

"Nekas nav tāds ļoti jauns, jo arī Zemei ir zināms dabiskais elektromagnētiskais lauks vēl bez šīm daudzajām ierīcēm, kas ir visapkārt," piebilda Vanadziņš. 

Līdz ar to, lai arī kur mēs uzturētos, mēs atradīsimies gan dabiskā elektromagnētiskā lauka ietekmē, gan droši vien arī kāda radio viļņa klātbūtnē. 

"No veselības viedokļa, faktiski elektromagnētiskie lauki, kas ir tāda liela zupa, kurā mēs visu laiku peldam, tas izstarošanas avots, tam ir zināma jauda, bet tā ārkārtīgi labi un strauji dzēšas un samazinās. Pietiek ar metru vai diviem, tātad nesēdēt tieši virsū raidītājam, un faktiski jau metru vai divus tālāk, kaut gan tas raidītājs ir gana spēcīgs, būtībā mēs runājam par stipri zemāku intensitāti. Līdz ar to faktiski ir ārkārtīgi maz tādu vietu, kur tie līmeņi ir tādi, kas radītu būtisku ietekmi uz veselību," uzsvēra Vanadziņš. 

Vienlaikus Ašmanis atzina, ka mūsdienās ir palicis vairāk elektromagnētisko viļņu avotu – portatīvo un stacionāro. Uz katras mājas ir bāzes stacija, katrā dzīvoklī ir vismaz viens rūteris un trīs, četri patērētāji. 

"Mēs vēl neesam nodzīvojuši tik ilgi, lai justu to iedarbību. Pirms 20 gadiem nevienā no mājām nebija ne rūteris, ne mobilais telefons, ne dators, kurš nepārtraukti būtu onlainā [tiešsaistē – tulk.]. 20 gadi ir pagājuši, un šis smogs ir mums visapkārt, bet pētījumi nerāda, ka tas būtu kaut kas tāds, kā, piemēram, e-vielas vai kancerogēns kaut kas, kūpinātas zivis un tā tālāk. Šie pētījumi nav tik pārliecinoši, lai teiktu, ka tas būtu ļoti slikti," vērtēja Ašmanis. 

"Īsā atbilde ir tā, ka tādām milzīgām bažām liela pamata nav. Ražotāju pusē visu laiku notiek nopietna pētniecība par jaudām, par to, kā uzbūvēt ierīci, lai tās radītais lauks nepārsniegtu kaut ko, ko atzīstam medicīnā par neveselīgu. Tā ir milzīgu standartu jūra, kas nepārtraukti tiek pilnveidota un attīstīta, lai ražojot rozeti, rūteri vai mikroviļņu krāsni, viss būtu patērētājam droši," piebilda Ašmanis. 

Protams, ierīces ir drošas, ja tās ražo atbilstoši tehniskajiem standartiem un lieto atbilstoši to mērķim, ievērojot lietošanas instrukciju un drošības prasības.

Protams, – visām ierīcēm jābūt darba kārtībā, bez bojājumiem. 

"Jaudīgākais starotājs, ko mēs mājsaimniecības vidē varētu atrast, pārsimts vatu starotājs, ir mikroviļņu krāsnij. Ja mikroviļņu krāsns ir bojāta, ja tai ir nolupis pārklājums priekšējā stiklā, vai to var darbināt ar atvērtām durvīm, tad tas ir starotājs, kas var noteikti ietekmēt. Kā tas cilvēku ietekmē no iekšpuses, man nav ne jausmas, bet tas noteikti nav labi," uzsvēra Ašmanis.

Tāpat sadzīvē jābūt uzmanīgiem ar bezvadu enerģijas pārvadi – lādētājiem, kas lādē elektriskās ierīces ar vairāku desmitu, simtu vatu jaudu. 

"Piemēram, elektriskā plīts, uz kuras uzliekam nevis pareiza izmēra katliņu, bet mazu, mazu krūzīti. Noplūdes lauks noteikti nebūs tik liels, lai mūs tieši ietekmētu ātri un uzreiz, bet sliktākajā gadījumā, ja tā būs grūtniece, kura katru dienu sildīs sev krūzīti ar pienu trīs reizes dienā un stāvēs tieši blakus, tad…  Es noteikti savai sievai tā neļautu darīt," vērtēja Ašmanis. 

Vanadziņš pauda, ka lietotāju instrukcijās tas noteikti ir pieminēts, tāpēc, iegādājoties jaunu ierīci, vienmēr vērtīgi pārliecināties, vai zinām, kā to lietot pareizi un droši. 

"Piemērs par nepareizu lietošanu ir elektrometināšana, kur ir ļoti lielas, intensīvas jaudas. Klasiskais piemērs – aplikt vadu ap kaklu, lai nemaisās pa kājām. Skaidrs, ka ražotājs ir uzrakstījis, ka tā nevar darīt, bet cilvēki, to neapzinoties, tā izdara. Tajā brīdī tā intensitāte var būt pietiekami liela – mēs to lauku pieliekam sev varmācīgi tuvu, turklāt īpaši tuvu mūsu maņu orgāniem," stāstīja Vanadziņš. 

Eksperts uzreiz precizēja, ka tas pats princips noteikti neattiecas, piemēram, uz lampiņu virtenēm Ziemassvētkos, kurās cilvēki mēdz ietērpties – tām jauda ir nesalīdzināmi mazāka, to darīt drīkst. 

Atbildot uz bieži uzdotu jautājumu, vai guļamistabā var atrasties, piemēram, rūteris, Ašmanis uzsvēra, ka satraukumam nav pamata, bet der ievērot nelielu piesardzību.

Turklāt pietiek vien ar pāris metriem, lai elektromagnētiskā lauka intensitāte ļoti būtiski samazinātos. 

"Satraukumam nav pamata, bet nevajag izaicināt likteni, eksperimentēt ar sevi – rūteri noliekam tālāk, neliekam galvgalī. Tāpat arī bezvadu lādētājus telefonam neliekam blakus uz naktsskapīša, kur tas ir galvas līmenī un centimetru attālumā. Noliekam kaut vai uz galda, metru vai divu attālumā," viņš aicināja. 

Arī par elektromagnētiskā lauka koncentrācijām, piemēram, birojos, kuros ir daudz iekārtu, eksperti uzsvēra – satraukumam nav pamata, jo mērījumi un līdzšinējie pētījumi, kuru ir daudz, neko veselībai bīstamu nav uzrādījuši. 

"Mums ir simtiem dažādu mērījumu, specifiski vairāk darba vietās, jo tur koncentrācijas mēdz būt augstākas, un mums faktiski nav neviena mērījuma Latvijā, kurš būtu pārsniedzis to, kas medicīnā būtu traktēta kā bīstamā ekspozīcijas vērtība," uzsvēra Vanadziņš. 

Viņš skaidroja, ka arī ilgtermiņa efekti tiek pētīti jau desmitiem gadu, un, izņemot viena veida vienas frekvences radioviļņus, nekas veselībai bīstams līdz šim nav pamanīts.

"Izņemot viena veida, bet tur ir milzīgas jaudas, un tad ir, es atvainojos, jāsēž tieši virsū. Tas nenozīmē, ka es Moricsalā klausos radio un tas ir bīstami kaut kādā veidā – nē. Tieši pie raidītāja kaut kādos specifiskos apstākļos tie līmeņi var būt veselībai kaitīgi ilgtermiņā. Par ilgtermiņa iedarbību pagaidām mēs, tā zinātniskā pasaule, kāda nu tā ir, ar metodēm, kuras mums ir pieejamas, tajā skaitā attiecībā arī uz mobilajiem tālruņiem, neko pārliecinoši sliktu tiešām neesam atraduši. Un pētījumi ir bijuši simtiem un milzīgās, miljoniem lielās populācijās," viņš precizēja. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti