Mēs esam apkopojuši Ziemassvētku tradicionālās rotaļas un spēles, izmēģiniet visas pēc kārtas!
Šogad senatnes spēles un rotaļas jāpielāgo mazākam spēlētāju pulkam. Izaicinājums varētu būt kādu no tām spēlēt attālināti kopā lielākam pulkam.
Cepu vilkam kukulīti
Cepu vilkam kukulīti, kalado, kalado!
Sēnalāsi mērcēdama, kalado, kalado!
Ņem, vilciņi, kukulīti,
Neņem manu kazlēniņu.
Taisiet, brāļi, augstu sētu,
Laidiet kazu dārziņā.
Augstu, augstu, ne tik zemu,
Lai vilciņis nedabūja.
Vilciņš kazu dancināja
Smalkā lazdu krūmiņā.
Rotaļas apraksts
No sākuma ievēlē vilku, pēc tam, viņam neredzot – aitiņu.
Visi nostājas rindā, vilks – pretim.
Pirmos divus pantus dzied, ejot vilkam pretim un atpakaļ. Vilks stāv un mēģina uzminēt, kura meita ir aitiņa.
Trešajā pantā visi pagriežas un lēnām iet pa dejas ceļu, līdz ceturtā panta beigās aplis noslēdzas, un nu beidzot vilks, kas palicis ārpusē, uzzina, kura ir aitiņa, jo viņa ieiet apļa vidū.
Tālāk, atbilstoši tekstam, notiek ķeršana. Rotaļnieki stāv sadotām rokām, cenšoties aitiņu pasargāt, rokas attiecīgi nolaizdami vai paceldami.
Kad vilks aitu noķēris, abi vidū griežas elkoņos.
Pēc tam ievēlē nākamo pāri.
Atrodi gredzenu!
Rotaļai nepieciešama stingra aukla vai pavediens, uz tā uzver gredzenu, auklas galus sasien kopā. Visi rotaļnieki sastājas aplī, viens vidū. Aplī stāvošie ar abām plaukstām aptver auklu un, kustinot rokas, gredzenu pa auklu padod tālāk.
Tas ir jādara tā, lai vidū stāvošais nepamana, pie kura no rotaļniekiem gredzens atrodas.
Vidū stāvošā uzdevums ir atrast gredzenu. Viņš vēro rotaļnieku rokas, cenšoties pamanīt, pie kura ir gredzens. Vidū stāvošais rotaļnieks var uzrunāt aplī stāvošos, jautājot: "Vai gredzens ir pie tevis?".
Tad uzrunātajam rotaļniekam jāparāda – ir vai nav gredzens pie viņa. Ja ir, tad rotaļnieki mainās vietām.
Caunas slēpšana
Ilga Reizniece iesaka rotaļu "Caunas slēpšana" – vienkārša un aizraujoša, ļoti patiks bērniem.
Visi rotaļnieki sēž aplī, kājas saliecot ceļos, lai "caunai" vieglāk nemanītai izskriet caur kājapakšu. Viens rotaļnieks ir vērotājs, kura uzdevums ir pamanīt, pie kura no spēlētājiem ir paslēpta "cauna".
Par caunu varat izmantot cimdu vai kādu rotaļlietu.
Rotaļnieki, sēžot aplī, visu laiku kustina rokas, šajā kustībā viens otram caur saliekto kāju apakšu padod cimdu, to dara uzmanīgi, lai netiktu pamanīti. Šai rotaļai īpaši noder meiteņu kuplie brunči, jo tad "caunu" padot tālāk nemanīti ir vieglāk.
Vērotājs var prasīt rotaļniekiem rādīt rokas – vai "cauna" nav pie kāda no viņiem? Kad "caunu" atrod, tad rotaļnieki mainās vietām – tas, pie kura bija "cauna", kļūst par vērotāju.
Vecais zābaciņš
Liela skāde notikusi, vecie zābak’ saplīsuš’!
Šitā, šitā, ņer, ņer, ņer,
Šitā, šitā, ņer, ņer, ņer!
Dziedot pirmo rindu: Visi sadodas rokās dārziņā, palēcienā lec un dzied.
Dziedot otro rindu: Visi dzied un divas reizes lec uz vietas, sakrustojot kājas – priekšā ir te labā, te kreisā kāja. Dziedot “ņer, ņer, ņer'', maziem palēcieniem vienu no otras kājas attālina uz sāniem.
Dziedot trešo rindu: Atkārto kustības.
Ragi, ragi
Visi spēles dalībnieki sēž ap galdu, roku rādītājpirkstus izstieptus tur pie galda malas.
Vienu dalībnieku izvēlas par spēles vadītāju, tas dod komandas.
Visi spēlētāji kopā saka “ragi, ragi”, ar rādītājpirkstiem sitot pa galda malu; kad spēles vadītājs saka, piemēram, “vērsim ragi” (nosaucot dzīvnieku ar ragiem), visi spēlētāj rādītājpirkstus liek pie galvas, attēlojot ragus. Ja spēles vadītājs saka, piemēram, “kaķim ragi” (nosaucot dzīvnieku, kuram ragu nav), tad visi rokas paslēpj zem galda.
Ja kāds no spēlētājiem kļūdās, dod ķīlu. Vēlāk rīko jautru ķīlu izpirkšanu.
Raksta pirmpublikācija portālā LSM.LV 2019.gada 24.decembrī.
