Rīta Panorāma

Šonedēļ aktuālākais ārpolitikā. Komentē Ina Strazdiņa

Rīta Panorāma

Ciems Krievijā - izolēts no ārpasaules

Kā sekmēt vidējās izglītības apguvi Latvijā? Intervija ar Edgaru Grīni

Vidējās izglītības iegūšanā atpaliekam no Eiropas vidējā līmeņa, izeju saredz tālmācībā

Skaitļi liecina, ka mūsu valstī ir daudz gados jaunu iedzīvotāju, kuriem nav vidējās izglītība. Rīgas Tālmācības vidusskola aicina šim faktam pievērst uzmanību un sekmēt vidējās izglītības iegūšanu.

Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīns LTV1 raidījumā "Rīta panorāma" situāciju ar vidējās izglītības iegūšanu Latvijā raksturo kā satraucošu.

Pirms 20 gadiem un tagad situācijas ir līdzīgas  - 20% vīriešu un 10 % sieviešu vecumā no 24 līdz 35 gadiem nav ieguvuši vidējo izglītību un neturpina mācības. Pirms 20 gadiem ar šiem rādījumiem Latvija bija nedaudz virs Eiropas vidējā līmeņa, tagad mums ir tādi paši rādītāji, bet, salīdzinot ar Eiropas situāciju, esam jau zem vidējā Eiropas līmeņa vidējās izglītības ziņā.

Edgars Grīns uzskata, ka tam par iemeslu ir novecojuši izglītības standarti un skolu tīklu pārmaiņas, kas ietekmē vidējās izglītības pieejamību lielo attālumu dēļ.

Izeju no šīs situācijas direktors saredz tālmācības iespējās: “Ir tālmācība, iespējas ir, tās vajag izmantot un par iespēju uzzināt. Vidējā izglītība mūsdienās ir minimums. Interneta pieejamība Latvijā ir laba, iespēja mācīties tālmācībā ir jebkurā Latvijas nostūrī.”

Aizvien lielāku popularitāti skolēnu vidū iegūst arī vakara (maiņu) vidusskolas, kas dod iespēju apvienot mācības vidusskolā ar darbu, sportu, iesaistīšanos dažādos projektos.

Vakara (maiņu) vidusskolās ieguvums ir ne tikai mācību apvienošana ar darbu vai citām aktivitātēm dienā, bet arī tālmācības konsultācijas pie pedagogiem, kas arī ļauj ietaupīt laiku un ir izdevīgi, ja līdz skolai jāveic lielāks attālums.

Talsu Kristīgās skolas direktore Inguna Gruzniņa pauž, ka izglītības sistēma piedzīvo pārmaiņas un ierastā secība, kad skolēns pēc pamatskolas turpina izglītību vidusskolā, arī mainās, iegūstot citas izglītības formas.

"Neviens ne Eiropā, ne Latvijā nevar šodien definēt, kādas zināšanas nākotnē būs noteikti nepieciešamas cilvēka dzīvē. Skolas funkcija mainās un skolotājam vairs  nav monopols uz zināšanām, kamēr būs elektrība un internets, zināšanu iegūšana no dažādiem resursiem pieejama visiem skolēniem."

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti