Jaunās māmiņas Lauras Žukovskas-Supes veiktajā aptaujā vecāki dalījušies ar pieredzi par ģimenes ārstu pieejamību jaunajām ģimenēm un ar to saistītajiem jautājumiem. Aplūkojot aptaujas rezultātus, izgaismojas vairākas problēmas.
Piemēram, 7% no aptaujātajām vairāk nekā 1600 sievietēm atzinušas, ka piedzīvojušas esošā ģimenes ārsta atteikumu reģistrēt gaidāmo bērnu savā ģimenes ārsta praksē. Savukārt 34% gadījumu ģimenes ārsts nav veicis jaundzimušā patronāžu jeb nav atbraucis uz pēcdzemdību apskati mājās.
"Motivācija [veikt aptauju] radās no personiskās pieredzes, tas nebija tāds plānots pasākums. Es biju sava pirmā bērniņa gaidībās, tā bija 2021. gada nogale, un, protams, bērniņam ir jāatrod ģimenes ārsts. Protams, ka es vērsos pie savas esošās ģimenes ārstes, bet saņēmu atteikumu. Tas mani ļoti samulsināja," stāstīja Žukovska-Supe.
"Es gribēju saprast, vai tas tā vispār var būt, un saņēmu informāciju no Nacionālā veselības dienesta, ka
ģimenes ārste atteikt nedrīkstēja, ja es jau biju reģistrēta šajā praksē," viņa norādīja.
Topošā māmiņa gan negāja pie esošās ģimenes ārstes "sist dūri galdā", bet sekoja ieteikumiem uzmeklēt citu ģimenes ārstu, bet arī tur nonāca dīvainā situācijā, jo viņai paziņoja – ja bērniņš piedzims šogad, viņu praksē nepierakstīšu, bet, ja nākamajā gadā, tad jā.
"Tā kā man bija plānots bērniņš uz februāri, mēs tikām šajā praksē iekšā, bet tas arī likās mazliet mulsinoši. Savukārt tad, kad prasīju par mājas vizītēm, par tām uzreiz tika pateikts – nē, jābūt gataviem konkrētajā dienā nākt pie ģimenes ārsta," atklāja Žukovska-Supe.
Visa šī pieredze jaunajai mammai lika aizdomāties, vai viņas gadījums ir norma vai savdabīgs izņēmums, tāpēc viņa sociālajos tīklos ievietoja vienkāršu aptauju, lai citas mammas var padalīties ar savu pieredzi. Atsaucība bija milzīga un negaidīti liela – 1685 sievietes no visas Latvijas aizpildīja šo aptauju.
"Skatoties no normatīvo aktu viedokļa, [ģimenes ārstei] nebija tiesību atteikt bērna reģistrāciju, bet kopumā labu veselības aprūpi veido sadarbība starp ārstu un pacientu. Šajā gadījumā ar bērna māmiņu. Ir svarīgi, lai šī sadarbība būtu veiksmīga.
Mums ir virkne ģimenes ārstu, kas ir apmācīti agrāk, kas, protams, ir apguvuši prasmes bērnu aprūpē, bet kuru sākotnējā izglītība ir bijusi tāda internā izglītība, un pediatrija ir piemācīta klāt. Varbūt kāds ārsts nejūtas tik drošs," situāciju komentēja Gaigala.
"Noteikti visi jaunākās paaudzes ģimenes ārsti ir ļoti labi apmācīti, zinoši bērnu aprūpē, jo tas ietilpst viņu apmācības standartā, rezidentūrā. Bet ir gados vecākās paaudzes ārsti, kuru izglītības standarti ir atšķirīgi. Viņi nejūtas pietiekami droši un par to informē savus pacientus," viņa piebilda.
NVD eksperte vērtēja, ka šāda ārstu rīcība ir pareiza – pirms uzņemties atbildību, ārstiem jābūt drošiem, ka pratīs sniegt vislabāko aprūpi arī vismazākajiem sabiedrības locekļiem.
Vienlaikus viņa atzina, ka lauku reģionos, kur ģimenes ārstu ir ārkārtīgi maz, tas sagādā lielas problēmas, tāpēc NVD aicina ziņot, ja ģimenes ārsts atsakās reģistrēt jaundzimušo. Lielākajā daļā gadījumu pārrunas starp NVD un ģimenes ārstu vainagojas ar panākumiem un situācijai tiek rasts risinājums.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide bilda, ka ārstu zināšanas noteikti nevar būt vienīgais iemesls atteikumam.
"Pa šiem 30 gadiem ir nomainījusies paaudze. Un no 2003. gada ir sākusies apmācība rezidentūrā ģimenes medicīnā, kur apgūst pediatrijas ciklu trīs gadu garumā, un trešajā gadā tiek veiktas apmācības arī ģimenes ārsta praksē, kur praktiski var apgūt visas iemaņas, kas nepieciešamas. Es teiktu, ka varbūt 1% šobrīd ir palikuši tādi kolēģi, kas no vecajiem laikiem vēl nav nomainīti," sprieda Veide.
"No otras puses, mēs varam apskatīties arī to, ka, ja ģimenes ārstam ir prakse, kas ir lielāka par 2000, tad arī šī jauno bērnu aprūpe var būt problemātiska. Īpaši tad, ja mēs zinām, ka 30% ģimenes ārstu ir tikai viena māsa vai ārsta palīgs," viņa vērtēja.
Gaigala gan uzsvēra – liela prakse nevar būt iemesls atteikt reģistrēt jaundzimušo.
"Viena no lielākajām problēmām un cēloņiem tomēr ir ģimenes ārstu pārslodze un komandas locekļu mazais skaits,"
uzsvēra arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Vienlaikus viņa vērtēja, ka savā darba reģionā šī problēma netiek bieži novērota.
"Es teikšu tā – savā novadā, apkārtnē, es īstenībā situāciju labi pārzinu, un vienalga, ir liela vai maza prakse, laukos jau nu parasti mazu bērniņu reģistrē. Tā kā mums Latvijā dzimst 17 tūkstoši bērnu gadā, kas ir ļoti mazs skaitlis, un laukos viņu paliek arvien mazāk un mazāk, ir drīzāk otrādi – mani lauku ģimenes ārsti, cik es viņus zinu, tieši otrādi saka, ka, lai nu ko, bet bērnus gan mēs reģistrējam," skaidroja Kozlovska.
