„Ir tāds stingrs un pa brīžam arī labs. Viņš mums daudz ko pērk, Ziemassvētkos dāvina labas dāvanas,” tēti raksturo jaunākais dēls Toms.
„Viņš daudz strādā, iet uz mēģinājumiem, skatās televizoru, ja ir laiks,” par tēta ikdienu bilst vecākais dēls Jurģis.
Jurģis mācās 5. klasē Rīgas Angļu ģimnāzijā, bet Toms 2. klasē Friča Brīvzemnieka pamatskolā. Lielais brālis nodarbojas ar airēšanu un sapņo kļūt par pavāru, kuram būs savs restorāns, kur katrs ēdiens no savas valsts. Un brālis varētu tur vest savu futbola biedrus. Jo Toms, savukārt, nodarbojas ar futbolu un viņa sapnis ir kļūt par futbola zvaigzni.
„Uzskatu, ka vīrietim jāaug tādam, lai būtu spēcīgi attīstīti visās jomās. Mums kā vecākiem ir dzīvē jāiedod viss maksimālais, lai bērni var iet dzīvē ar domu, ka visu saņēmuši,” atzīst Kaspars.
Protams, arī puikām reizēm negribas apmeklēt treniņus un vecāki izvērtē viņu iebildumus.
„Ja var pamatot, kāpēc negrib, var arī neiet. Bet jābūt ir pamatojumam, ne atrunām. Ja esi ko iesācis darīt, ir jādara, pēc tam nožēlosi,” uzskata Kaspars. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka galvenais ir nepārcensties ar piespiešanu, tad jau rodas negribēšana un spīts, ko vairs nevar pārvarēt.
Jurģis arī apliecina savas intereses pavārmākslā, paralēli sarunai top viņa iecienīta pica.
Jurģa pica ar peperoni
Ņem paciņu ar gatavo picas mīklas maisījumu, pievieno norādīto ūdens un eļļas daudzumu. Kad mīkla sajaukta un pamatīgi izmīcīta (var izveidot bumbu un to pamētāt!), to plāni izrullē. Pārklāj ar tomātu mērci, pārber rīvētu sieru un liek iecerēto garnējumu – Jurģis izvēlējās salami desu. Cep cepeškrāsnī un cenšas nepiededzināt!
Baiba uzliela dēlu, ka Jurģis pats var visu izdarīt, lai pagatavotu picu. Pēc tam tikai jāpieskata cepšanas laikā.
Tētis puikām dod vīrišķo
„Jautājums, kas ir būt kopā ar ģimeni, – izlaist bērnus pie zoodārza vai iet kopā ar viņiem un stāstīt par dzīvniekiem, aizvest bērnus slēpot vai kopā slēpot. Aktīvā atpūta ir kopā,” pārdomās dalās Kaspars. Viņš, lai saprastu, kā spēlē futbolu, kopā ar vecākiem pats spēlējis, lai nebūtu tā, ka vienkārši stāv malā un bļauj, kāpēc tu neiesiti.
Kaspars arī uzskata, ka jābūt obligātajam militārajam dienestam puišiem, jo tas ir derīgi kā vīriem.
„Domāju, ka puikas paaugsies – jaunsardze vai skauti – tā ir viņu nākotne. Jākļūst par savas valsts patriotiem un jāmāk sevi aizsargāt,” norāda Kaspars.
Kaspars arī atklāj, ka brīvdienās, it sevišķi vasarā, maksimāli daudz cenšas doties uz ģimenes lauku mājā Cēsīs pie viņa mammas, kur ir traktors, kur var nopļaut zāli, kur ir dīķis, kurā var pamakšķerēt.
Rīgā mamma vairāk Tomu un Jurģi ved uz treniņiem, jo tētis pa dienu ir darbā, bet laukos vairāk ir tēta laiks, ir iespēja, piemēram, kopā mainīt traktoram riepu. Ikdienā Rīgā gan ģimenē nav tāda dalījuma - tēta un mammas darbi; kurš var, izdara.
„To, ko es māku, es arī nodošu saviem bērniem tālāk. Viņiem atļauts iet garāžā un darboties ar jebkuru instrumentu,” stāsta Kaspars.
Viņš ļauj puikām darboties, bet arī arvien labāk saprot vecākus, kas ļoti uztraucas par saviem bērniem.
„Džekiem ļauju darīt tās lietas, ko viņi var darīt – viņi var kāpt kokā, es skatos no malas. Ja viņš krīt, es novērtēju, vai ļaut krist vai ne. Visam nevar palikt spilvenu apakšā, ir jāļauj nokrist un sasisties reizēm,” vērtē Kaspars.
Par sevi Kaspars atklāj, ka mūzika ir viņa hobijs, kas aizņem daudz laika. Ikdienā viņš strādā Nacionālajos bruņotajos spēkos - Militārajā policijā. Otrā dienas puse parasti ir veltīta bungu un dūdu grupai „Auļi”, grupai, kurā viņš muzicē no pašiem tās pirmsākumiem. Kaspars spēlē bungas un nodarbojas arī ar menedžmentu. „Auļos” muzicē arī Kaspara brālis Gatis, viņš ir dūdinieks.
Grupa „Auļi” ir izdevusi albumu „Senču balsis” un tagad gatavojas koncerttūrei, kas sāksies 11. septembrī.
„Pēdējā laikā es neko daudz nemāku, es tikai dziedu. Dziedu ar maziem bērniem, ar tādiem kas vēl neiet skolā, visādos bērnudārzos,” par sevi smejoties saka Baiba. Viņa ar mūziku ir saistīta gan darbā, gan brīvajā laikā, jau 26 gadus viņa muzicē folkloras kopā "Laiksne". Viņa arī atklāj gardas ābolkūkas recepti.
Karaliskā ābolkūka
Sastāvdaļas:
200 g miltu,
3-4 ēdamkarotes cukura,
150 g sviesta,
1 paciņa cepamā pulvera,
300 g krējuma,
2-3 olas,
1 ēdamkarote kartupeļu cietes.
Pagatavošana: Samīca miltus, cukuru un sviestu drupenā konsistencē. 2/3 no mīklas izlīdzina cepamajā pannā un liek krāsnī uz 15-20 minūtēm 190 grādos. Sagriež ābolus. Sakuļ krējumu ar olām, pievieno kartupeļu cieti. Ņem apcepto mīklas pamatni, pārber ar āboliem, pārlej sakulto masu un uzdrupina drumstalas no atlikušās mīklas daļas. Cep apmēram stundu. Atdzesē, var pārbērt ar pūdercukuru.
