Mācību materiāli neredzīgiem un vājredzīgiem bērniem
Ernests Bulte mācās Rīgas Strazdumuižas vidusskolas-attīstības centra 7. klasē, viņš stāsta, ka skolā mācībās izmanto dažādas grāmatas Braila rakstā, kurās ir gan zīmējumi, gan teksti.
Braila rakstā Ernests mācās visus mācību priekšmetus.
Grāmatas Braila rakstā ir būtiskākais mācību materiāls tiem, kuri neredz nemaz, akcentē Rīgas Strazdumuižas vidusskolas-attīstības centra direktore Ligita Ģeida.
"Dod pieci 2021"
Sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad izcels vides pieejamības problemātiku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aicinot sabiedrību ieraudzīt to cilvēku ikdienu, kas saskārušies ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem.
Arī attēli ir Braila rakstā. Skolotājs domā par formu, kādu var uztvert neredzīgs bērns. Ja bērns ir neredzīgs kopš dzimšanas, tad viņam ir grūti iztēloties reālos priekšmetus, citādi ir, ja redze zudusi vēlāk. Tāpat ir lietas, kuras nevar aptaustīt. Skolotājam kopā ar skolēnu ir sarežģīts kopā ejamais ceļš, kā gūt informāciju.
Ernesta mamma Svetlana Bulte uzsver, ka kopā ar bērnu iet visur, kur ļauj aptaustīt, bet daudzos muzejos nav iespējams aptaustīt.
Daudz palīdz mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, 3D tehnoloģijas, arī skolā veido šādus modeļus. Ir datorprogrammas, kuras palīdz lasīt, bet ne vienmēr tās labi strādā, situāciju skaidro Ernests.
Skolā ir datori ar atbilstošajām programmām. Programmas var iegūt arī no Neredzīgo biedrības. Visā pasaulē strādā, lai programmas spētu lasīt informāciju. Kamēr mazie bērni nav apguvuši datorprogrammas, viņi izmanto Braila rakstu un raksta uz Braila rakstāmmašīnām, pauž Ģeida.
Ernests uzsver, ka mācībās ļoti noder arī audiogrāmatas, ar tām skolā strādā, mācību grāmatās piedāvā diskus ar klausāmu grāmatas saturu.
Ar vājredzīgiem bērniem vispārizglītojošā skolā bieži ir problēmas, jo nevar konstatēt, cik daudz bērns redz. Uz Strazdumuižas skolu atnāk bērnni, kuri sliktas redzes dēļ nav spējuši uztvert informāciju. Skola piedāvā arī video lupas, ekrānu palielinošās programmas datorā bērniem, kuri ir vājredzīgi.
“Kaut arī mums ir iekļaujošā izglītība, ne visas mācību iestāde ir gatavas bērniem dot kvalitatīvu izglītību. Tas nav nodrošinājuma, bet sabiedrības un attieksmes jautājums. Tās ir papildu rūpes. Tas ir visas sabiedrības jautājums,” uzskata Ģeida.
Ernests apgūst bungu spēli, mācās skolā, kur nav nepieciešams apgūt nošu pierakstu.
Ernesta mamma uzsver, ka visa pamatā ir bērna griba un vecāku spēja palīdzēt.
Mācību līdzekļi nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem bērniem
Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas direktore Kristiāna Pauniņa skaidro, ka skolā pamatā mācās bērni, kuriem ir piektā vājdzirdības pakāpe. Ir arī bērni ar mazāku dzirdes zudumu. Svarīgi ir dzīvot sabiedrībā, nozīmīga ir valodas apguve. Nedzirdīgi cilvēki uzskata, ka latviešu zīmju valoda ir viņu dzimtā valoda.
Mācību materiāls tiek pārveidots vieglajā latviešu valodā, ir nepieciešams tulkojums zīmju valodā. Projektā “Mana klase” ir pieejami mācību materiāli arī ar surdotulkojumu. Tā ir pietiekami liela bāze, kuru var izmantot mācībās. Skolā stundās piedalās arī surdotulks, lai bērni, kuriem ir dažāda mācību pieredze, varētu labi apgūt saturu.
Projektā “Skola 2030” tiek veidota jauna mācību grāmata, kura īpaši domāta nedzirdīgiem.
Attālinātās mācības skolas tehniskajām iespējām nav problēma, bet problēmas bieži ir ar bērnu tehnisko nodrošinājumu mājās. Arī sazināties zīmju valodā attālinātajās mācībās, pārliecināties, ka bērns ir sapratis un apguvis tēmu, nav viegli. Tas nav labākais veids, lai mācītos; izmantot to var, bet viegli nav, pauž direktore.
Bērni uz skolu atnāk no dažādām valodas vidēm – ir dzirdīgi vecāki, kuri neizmanto zīmju valodu, tad ir sarežģīti mācīties attālināti, jo vecāki nevar labi palīdzēt bērnam.
Mācību procesā izmanto arī skaņu pastiprinošas iekārtas. Izmanto interaktīvās tāfeles, planšetdatorus, vizuālos materiālus.
Šobrīd izglītības sistēmā ir specialitāte “speciālās izglītības skolotājs” vai “speciālās izglītības skolotājs/logopēds”. Ir stipri jādomā par pedagogu kontingenta atjaunošanu. Jādomā kur, cik daudz, cik bieži sagatavo šādus skolotājus un kā mainās metodika.
