Ģimenes studija

Kreicu ģimene Grobiņā atjauno dzimtas mājas un iepazīstina ar pozitīvo dzemdību pieredzi

Ģimenes studija

Saruna par ikdienas raizēm un izaicinājumiem jeb tarakāniem mūsu galvā

Izglītības kvalitāte Rīgas skolās ar krievu mācību valodu

Skolas direktors Deniss Kļukins: Mazākumtautību skolu pāreja uz valsts valodu nav sagatavota

Lielākās problēmas mazākumtautību skolu pārejai uz latviešu mācību valodu ir kvalitatīvu mācību materiālu un kvalificētu speciālistu trūkums. Bērnu izglītošana latviešu valodā nopietni jāsāk jau bērnudārzā, bet to šobrīd nevar izdarīt pedagogu trūkuma dēļ.

Baltijas žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, sarindojot visas Rīgas skolas pēc vidējās atzīmes centralizētajos eksāmenos vairāku gadu garumā un pētot tendences, secinājis, ka sliktākās atzīmes centralizētajos eksāmenos lielākoties ir tieši mazākumtautību skolās.

No 102 Rīgas vispārizglītojošajām skolām saraksta lejas galā nospiedošā vairākumā bija mazākumtautību skolas. No 66 443 Rīgas skolēniem krievu skolās mācās gandrīz 25 000 bērnu. Vairāk nekā 4500 no viņiem deviņās Rīgas vidusskolās, kas sekmju ziņā ir starp desmit sliktākajām galvaspilsētā.

Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par izglītības piedāvājumu mazākumtautību skolās, jo sevišķi ar krievu kā mācību valodu.

Žurnāliste Inga Spriņģe veica “Re:Baltica” pētījumu:

“Neatradām vienu spēcīgu izskaidrojumu (rezultātiem), tomēr ir novērojams, ka skolās trūkst spēcīgu skolotāju.

Līdzīga situācija ir arī Igaunijā. Igaunija, pēc PISA (Programme for International Student Assessment) datiem, matemātikā apsteigusi Somiju, bet igauņu valodā arī krievvalodīgās skolas par gadu atpaliek no igauņu skolām.”

Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins: “Paldies “Re:Baltica” par šo darbu. Es nepiekrītu pētījuma metodikai. Galvenais indikators - zemāki rezultāti ir skolās, kuras attālinātas no centra. Piemēram, Vecmīlgrāvis un Daugavgrīva - skolotājam no centra grūti atbraukt.

Ir milzīgs skolotāju trūkums. Mazākumtautību skolu pāreja uz valsts valodu nav sagatavota. Ideja laba, bet vajadzīgi resursi.

Vidusskolu līmenī skolas ir gatavas strādāt, bet no septītās klases nevar nodrošināt skolas ar skolotājiem. Svarīgākais jautājums – latviešu valodas mācīšana no 1. līdz 6. klasei, lai 7 .klasē skolēni būtu spējīgi mācīties latviski. Nepieciešams risināt problēmu, atceroties, ka mazākumtautību skolās mācās bērni, kuriem ir cita dzimtā valoda.”

Latviešu valodas aģentūras galvenā speciāliste, metodiķe Vineta Vaivade slavē mazākumtautību skolu skolotāju pedagoģisko sagatavotību: “Mums ir ilgstoša sadarbība ar mazākumtautību skolām un skolotājiem, nevar teikt, ka viņi ir mazāk kompetenti, bet latviešu valodas zināšanas traucē to izpaust. Mācību līdzekļi (mazākumtautību skolām), protams, var būt labāki un vairāk, aģentūrā izstrādā materiālus.”

Šī problēma nemazinās – daudzu gadu garumā neesam spējuši sagatavot pedagogus un nodrošināt skolas ar labiem mācību materiāliem.

Vecāki nav pret to, ka bērni mācās latviešu valodā, bet gan prasa kvalitatīvus mācību materiālus un kvalificētus speciālistus.

1 komentārs
Zigfrida Kalatrida
Tas viss ir liidziigi kaa tas nacparkjidiotu paardraatnieciibas ministrijas deestiishana - pilniigaakais nonsenss . Bet nu - kaa nu ir . Vieniigais, ko var pateikt - fantastiska ir to nelatvieshu pacietiiba .
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti