Zane Skrīvele uzņēmusies atbildību par 17, 16, 14, un 9 gadus veciem bērniem. Jaunākajam bērnam arī tētis ir miris, tāpēc nokārtot aizbildnību Zanei izdevās ļoti ātri. Taču pārējiem trijiem tētis ir sveiks un vesels un iepriekš par saviem bērniem nebija licies ne zinis. Lai arī tēvs bāriņtiesai ir uzrakstījis, ka piekrīt, ka aizbildību piešķir Zanei, izšķirošā bāriņtiesas sēde joprojām nav notikusi.
Vai tiešām jēkabpilietei, kura pēc radinieces nāves uzņēmusies rūpes par viņas četriem bērniem, trīs mēnešus, kamēr bāriņtiesa lemj par aizbildnības piešķiršanu, nepienākas nekāds finansiāls atbalsts?
Pērnā gada 23. oktobrī Zane saņēma zvanu no nepazīstama numura. Zvanītājs bija neatliekāmās medicīnas brigādes ārsts, kurš paziņoja, ka Zanes māsīca ir mirusi un viņas četri bērni ir palikuši vieni.
"Es skrēju uz turieni. Visus bērnus no dzīvokļa ārā, lai viņiem nav jāredz tas viss," stāstīja Zane Skrīvele.
"Mēs visi mājās aprunājāmies, ka es viņus ņemšu. Ka es negribu atdot prom, jo bāriņtiesa tā arī pateica, ka neviens neņems četrus bērnus uzreiz. Ka visi tiks izmētāti pa ģimenēm. Katrs uz savu pusi. Viņi visi visu laiku kopā turas un viņus šķirt – nevaru iedomāties, ka būtu šķirti kādreiz."
Jau decembra beigās pašvaldība piešķīra Zanes ģimenei dzīvoklīti, ko šobrīd pamazām pašu spēkiem remontē. Visas sadzīves lietas un mēbeles Zane saņēma no labdarības organizācijām.
Patlaban Zane ar vīru, ar savu bērnu un četriem māsīcas bērniem dzīvo pie vīra vecākiem un ļoti gaida brīdi, kad viņai tiks piešķirtas aizbildnības tiesības, jo tikai tad varēs saņemt visus valsts paredzētos pabalstus.
"Šobrīd, kamēr mēs remontējamies, saprotam, ka mums to līdzekļu sāk aptrūkties. Bērniem vajag drēbes, vajag ēst. Ar pārtiku arī tomēr iet traki. Tie ir četri bērni. Sākam saprast, ka netiekam galīgi vairs galā,"
pauda Zane.
Tā kā trīs vecāko bērnu tēva deklarētā dzīvesvieta ir Rīga, Jēkabpils bāriņtiesa nosūtījusi lietu par aizbildnību Rīgas bāriņtiesai.
Neviena no šīm iestādēm nav painteresējies, kā ģimene tiks ar finansēm galā. "Šobrīd galvenais – lika dabūt tās pilnvaras. Lai es varētu bērnus vest pie ārstiem. Parakstīt papīrus. Tā līdz šim [palīdzības] nekādas. Teica: tad, kad bērni būs manā aizbildniecībā, es varēšu kārtot šo statusu, lai saņemtu kaut ko," skaidroja Zane.
"Lai ātrāk visu… Es nezinu, kāpēc ir jābūt tā, ka pusgadu lemj vienu lietu par bērniem. Tie tomēr ir bērni. Kāpēc pusgadu ir jāvelk tik ilgi, ja tēvs ir atteicies no bērniem? Mammas viņiem nav. Kāpēc nevar ātri visu nokārtot, lai viņiem būtu mierīga dzīve. Viņi arī katru otro dienu man prasa: ir kaut kas jauns, ir tev kāds zvanījis?"
Rīgas bāriņtiesā izprot Zanes situāciju, tomēr lietas izskatīšanu pasteidzināt nevar. Turklāt visu sarežģī tas, ka ir iesaistītas divu pašvaldību bāriņtiesas, un katrai no šīm institūcijām ir atšķirīga pieredze un pieeja dažādu situāciju risināšanā.
Finansiālo pusi līdz lēmuma pieņemšanai Rīgas bāriņtiesā Zanei iesaka risināt ar bērnu tēvu.
"Es saprotu, ka ir pilnvara, tad tas kontakts vecākam ar personu ir bijis. Un kaut kāda vienošanās ir bijusi, kā aprūpēs tos bērnus. Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka bērnu likumiskais pārstāvis ir bērnu tēvs. Un viņš arī visus jautājumus risina attiecībā uz bērniem," uzskata Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.
Iespēju, ka bērnu tēvs piesakās uz ģimenes valsts pabalstu un saņemto naudu atdod pēc tam Zanei, viņa noraida kā neiespējamu.
"Noteikti, ka nē. Viņš nav īstais cilvēks, kas to darītu. Ja viņš līdz šim nevarēja neko, ko tad viņš? Viņš to naudu saņems sev, nobloķēs mūs visus, mēs vispār viņu vairs ne redzēsim, ne dzirdēsim. Jo arī tad, kad viņš bija atbraucis rakstīt man pilnvaru, viņš vienu no bērniem pat neatpazina," stāstīja Zane.
Arī Jēkabpils novada bāriņtiesā iesaka Zanei naudas jautājumus risināt ar bērnu tēvu, un atbild skaidri un gaiši.
"Šī persona par visu tika informēta. Par finansiālo stāvokli bāriņtiesa diemžēl neatbild. Ja cilvēkam ir kādas grūtības ar finansiālo stāvokli, viņš dodas uz Sociālo dienestu," sacīja Jēkabpils novada bāriņtiesas vadītāja vietniece Inga Pugačova.
Gan Jēkabpils novada Sociālajā dienestā, gan bāriņtiesā apgalvo, ka Zane neesot informējusi, ka viņai ir finansiāla rakstura problēmas.
Taču, pirms doties uz Jēkabpili, raidījums "4. studija" sazinājās ar Jēkabpils novada pašvaldību, un jau nākamajā dienā jaunā sieviete saņēmusi zvanu no Sociālā dienesta.
Zane stāsta, ka "vakar zvanīja – jā. Teica, lai droši nāku. Ka vadītāja ir pati uzņēmusies manu lietu, ka lai es eju, lai man visi palīdzot. Un došot tās pakas mums."
"Jēkabpils novada Sociālais dienests piešķir pabalstus krīzes situācijās, kas šai ģimenei būtu atbilstošs pabalsta veids. Jo situācija ir visai specifiska un neikdienišķa. Nākamais, ko Zanes kundze ir saņēmusi, info par iespējām, kas ir ilgstošāku sociālo palīdzību saņemt, izvērtējot viņas materiālo nodrošinājumu un materiālo stāvokli, kas arī ir iespējams," palīdzības iespējas skaidroja Jēkabpils novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem Inita Gādmane.
Tomēr no Labklājības ministrijas raidījums "4. studija" uzzina, ka ir arī normatīvie regulējumi, kas paredz, kā varētu Zanei jau šobrīd izmaksāt gan ģimenes valsts pabalstu, gan apgādnieka zaudējuma pensiju. Turklāt tas ir bāriņtiesas spēkos.
"Šobrīd viens no risinājumiem, ko varētu ieteikt, sievietei vērsties Rīgas bāriņtiesā ar iesniegumu, lūgumu pārtraukt tēvam izmaksāt valsts sociālos pabalstus un izmaksāt viņai kā bērnu faktiskajai aprūpētājai. Lūgumi ir divi – lūgt pārtraukt Valsts sociālo izmaksu tēvam – vārds, uzvārds par tiem attiecīgajiem bērniņiem un izmaksāt šai sievietei kā bērna faktiskajai aprūpētājai. Tas vairāk – lūgt pārtraukt, jo jebkurā brīdī pastāv iespēja, ka tēvs var pieprasīt.
Ja tajā nolemjošajā daļā būs tā daļa, būs par to, ka izmaksāt tai sievietei, tad VSAA uz šī lēmuma pamata sāks arī izmaksu," skaidroja ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Alise Ramane.
Pievienojot šo bāriņtiesas lēmumu, Zanei jāsniedz iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). Rīgas bāriņtiesa gan neatzīst, ka konkrētais regulējums, ko iesaka Labklājības ministrija, būtu piemērojams šajā situācijā. Un norāda, ka lieta par aizbildnību tiks izskatīta jau šomēnes.