Sadaļas Sadaļas

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Latvietības sajūta Austrālijā un Latvijā: Grosu dzimta

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Gads pandēmijas zīmē: uzklausām latviešu pieredzi pasaulē

Rosinājumi diasporas jauniešiem iegūt profesionālo un augstāko izglītību Latvijā

Sajust saikni ar Latviju jeb cik aktuāli diasporas jauniešiem augstāko vai profesionālo izglītību iegūt Latvijā?

Nedaudz vairāk nekā trešdaļai diasporas jauniešu interesē profesionālās un vidējās izglītības iegūšana Latvijā, secināts pētījumā “Diasporas jauniešu piesaiste izglītības iestādēm Latvijā”. Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētāja Elīna Pinto pauž, ka ceļā uz diasporas jauniešu piesaisti izglītības iegūšanai Latvijā pašai diasporai jāveic vairāki mājasdarbi – valodas apguve, modernāks saturs skolās, izglītības atašeju piesaistīšanu dažādām valstīm. Latvijas izglītībai jābūt kvalitatīvai un konkurētspējīgai, lai jaunieši to izvēlētos.

ĪSUMĀ:

  • Ārpus Latvijas dzīvojošie jaunieši akadēmisko vidi Latvijā varētu iepazīt ar apmaiņu programmu palīdzību.
  • Izglītība ir ļoti labs veids, kā saglabāt saikni ar diasporu un piesaistīt cilvēkus Latvijai.
  • Jāpieņem  politikas lēmumi, kas palīdzētu veidot  kvalitatīvas izglītības vidi Latvijā.
  • Latvijā ir mazāka iespēja izglītību iegūt bez maksas.
  • Diasporu skolām jānodrošina kvalitatīvāka valodas apguve un jāuzlabo mācību saturs.
  • Jārisina jautājums par latviešu valodas kā svešvalodas apguvi tālmācībā kādā no Latvijas skolām un šī eksāmena atzīmes iekļaušanu mītnes zemes liecībā.
  • Profesionālās izglītības iestādēs tiks ieviesta modulārā pieeja, kas to padarīs interesantāku disaporu jauniešiem.

Interese par mācībām Latvijā nav liela, bet zinot, ka, piemēram, profesionālās izglītības iestādes līdz šim diasporai nav pievērsušas pastiprinātu uzmanību, uzrunājot ārpus Latvijas dzīvojošos jauniešus kā potenciālus studentus, tad to studētāju skaits, kuri par savu gala mērķi izvēlas Latviju, varētu būt vēl lielāks. 

Jāņa pieredze. Viņš dzimis Latvijā un šobrīd pats par sevi saka šādus vārdus: “Es pārstāvu Eiropas latviešu jauniešu biedrību - EJ, kurā esmu gan biedrs, gan daļa no sociālo mediju komandas. Esmu arī ANO Jauniešu delegātu programmas padomnieks diasporas jautājumos. Piecus gadus nodzīvoju Dānijā, pašreiz esmu uz koferiem starp Latviju un Apvienoto Karalisti. Saistībā ar izglītības jautājumiem: pats esmu studējis gan Latvijā, gan Dānijā un Zviedrijā, kā arī apmaiņas semestri esmu pavadījis Čehijā.”.

Tikmēr par saviem draugiem un viņu domām studēt Latvijā Jānis stāsta: “Eiropas kontekstā daudzi latviešu jaunieši, kuri ir dzimuši ārzemēs ar lielu interesi skatās uz programmu ''Erasmus'', kas ir īslaicīga iespēja pārliecināties par akadēmisko vidi Latvijā. Daudzi mani draugi ieguvuši bakalaura grādu savās valstīs un tad sajutuši saikni ar Latviju, nākamo grādu vēlas iegūt Latvijā”.

Atslēgas vārds varētu būt “sajust saikni ar Latviju” un, kā norāda viena no minētā pētījuma autorēm, tad izglītība ir ļoti labs veids, kā saglabāt saikni ar diasporu un piesaistīt cilvēkus Latvijai. Turklāt, tie, kuri mērķtiecīgi skatās Lavijas virzienā, norāda, ka šeit ir iespējas iegūt konkurētspējīgu izglītību, tā norāda pētniece Rita Kaša, uzsverot, ka jauniešu intereses par studijām Latvijā ir jāņem vērā, strādājot pie izglītības politikas un vispār pieņemot dažādus politiskus lēmumus. Jo pats no sevis nekas nenotiks, tam ir jābūt mērķtiecīgam darbam pie tā, kā tieši uzrunāt diasporas jauniešus un arī viņu vecākus, lai studētāju rindās Latvijā arvien vairāk parādītos diasporas pārstāvju.

“Manuprāt, šīs intereses, ko diasporas jaunieši parāda par studijām Latvijā ir skaidrs signāls, ka jāpāriet no vārdiem pie darbiem. Tiešām būtu jāpieņem tādi politikas lēmumi, kas veidotu tādas kvalitātes izglītības vidi Latvijā, lai cilvēki no diasporas saskatītu iespējas pārcelties ar ģimenēm, lai jaunieši pārceltos uz Latviju, veidotu ģimenes un mācītos, jo izglītība ir svarīgs faktors jebkuram vecākam, jebkuram cilvēkam, domājot par nākotnes iespējām,”  klāsta LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra un Rīgas Ekonomikas augstskolas pētniece Rita Kaša.

Citādi arvien biežāk kā pretarguments studijām Latvijā, būs tāds, kādu apraksta mūsu klausītāja Inese no Zviedrijas. 

Lūk, Ineses vēstule: “Dzīvojam Zviedrijā (esam pilsoņi), un tieši tās bezgalīgi plašās iespējas, kuras šeit tiek sniegtas augstākās izglītības jomā, ir viens no tiem daudzajiem iemesliem, kādēļ izvēlamies savu bērnu (10 g.v.) uzaudzināt šeit. 

Šeit augstākā izglītība visiem ir bez maksas. Daudzas universitātes ir ļoti augstā līmenī, un piedāvāto programmu un kursu izvēle ir ļoti liela. Uzņemšana augstskolu programmās balstīta uz sekmēm, kas tad arī ir vienīgais, par ko jāuztraucas. Nav nekādu sacensību par budžeta vietām un kreņķu par to, ka jāmaksā par studijām. Arī es pati tagad 36 gadu vecumā izmantoju iespēju atkal studēt (studēju ergoterapiju) un iegūt savu sapņu profesiju. 

Šeit jūtamies droši par dēla nākotni, zinot, ka studijas augstskolā ja viņš pats to izvēlēsies nesaistīsies ar daudzu tūkstošu eiro parādu, kā tas savulaik bija mums pašiem, kad dzīvojām un studējām Latvijā. Studentiem Zviedrijā tiek piešķirti arī pabalsti šobrīd pilna laika studentiem ap 350450 eiro. Ja esmu pareizi informēta, Latvijas studenti saņem visai simbolisku pabalstu un arī ne visi. Tā kā atbilde uz uzdoto jautājumu ir nē, pavisam noteikti neapsveram iespēju, ka paši vai bērns augstāko izglītību tagad vai nākotnē varētu iegūt Latvijā. Salīdzinot ar mūsu mītnes zemes sniegtajām iespējām Latvija diemžēl nešķiet konkurētspējīga.”

Kā norāda Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētāja Elīna Pinto, tad spēja piesaistīt diasporas jauniešus izglītībai Latvijā ir kā tāds lakmusa papīrītis spējai arī citu talantu piesaistei, un tas nenoliedzami var kļūt par vienu no posmiem ceļā uz Latvijas izaugsmi. Lai to paveiktu, ir virkne mājasdarbu, kas jāpaveic, un tie ir veicami gan Latvijā, gan pašā diasporā. Un viens no aspektiem, kam noteikti jāpievērš rūpīgi uzmanība, ir valodas apguve, jo, kā norāda potenciālie studētāji, tad viņi nevar salāgot latviešu valodas apguvi augstskolā ar reālajām vajadzībām.

Viņasprāt, vēl diasporas latviskās izglītības vadlīnijas vairāk piemērotas “iekonservētai” latvietībai, kas vērsta uz folkloristisku, pagātnes mantojuma saglabāšanu.

Un trešais diasporas mājasdarbs būtu domāt par izglītības atašejiem dažādos reģionos ārvalstīs, un viņi tad varētu strādāt gan ar augstākās un profesionālās izglītības eksportu, gan atbalstītu diasporas skolu darbu, lai mūsdienīgo latviskās valodas apguves saturu aiznestu līdz diasporas jauniešiem, tādejādi panākot, ka viņi izvēlas studēt Latvijā. Tie ir mājasdarbi diasporai, pie kā tuvākā laikā tiks strādāts ar pilnu jaudu. 

Kamēr stāsts par latviešu valodas kā svešvalodas apguvi tālmācībā kādā no Latvijas skolām un šī eksāmena atzīmes iekļaušanu mītnes zemes liecībā ir politisks lēmums, bumbiņa, tēlaini runājot, ir Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas pusē, jo tā būtu ministrijas iespēja sazināties ar lielāko diasporas mītnes zemju izglītības jomas pārstāvjiem, lai risinātu šo jautājumu.  

Tomēr sarunā raidījuma “Globālais latvietis. 21. gadsimts” no Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra puses neizskanēja pārliecinoša izpratne par šī jautājuma aktualitāti un par to, ka nepieciešamība risināt būtu līdz galam saprasta.

Ja Latvijai ir nopietna vēlme piesaistīt diasporas jauniešus studijām Latvijā, tad valodas apguvei ir milzu nozīme, šo jautājumu tomēr nevar noniecināt, tieši tāpēc ir jāpanāk, ka tāpat, kā tiek atzīti Latvijā iegūta augstskolas un vidusskolas izglītība, tiktu atzīti latviešu valodas apguves kursi. Tas kļūs par oficiāli atzītu diplomu jaunieša latviešu valodas prasmēm. Un tas var kļūt par vienu platu soli, lai diasporas jaunietis izvēlētos studēt Latvijā. Valoda ir kā viens no klucīšiem, ar ko diasporas jaunietim būvēt ceļu atpakaļ uz Latviju.

Mums jāapzinās, ka mūsu valsts augstākajai un profesionālajai izglītībai ir jākonkurē ar citu valstu izglītību.

Un, runājot par kvalitāti, viens no aspektiem, uz ko norāda pētniece Rita Kaša, kas būtu vēl tāds mājasdarbs, kas jāveic tepat Latvijā, ir izglītības iestāžu darbiniekus apmācība. Viņu profesionāla attieksme pret studentiem, lai viņi zinātu, kādi ir tie būtiskākie, studentus interesējošie jautājumi, jo izrādās – nereti ārvalstu studenti šeit piedzīvo nepatīkamas situācijas, piemēram, ja neprot izrunāt viņa vārdu vai uzvārdu. Proti, lai arī izglītības iestāžu darbinieki būtu gatavi uzņemt diasporas jauniešus un veiksmīgi ar viņiem sadarboties. Tieši profesionālās izglītības iestādes iegūtu, ja diasporas studētgribētāji izvēlētos tās kā savu mācību iestādi; diemžēl šobrīd, kā liecina pētījums, ļoti reti profesionālās mācību iestādes fokusējas uz diasporu kā savu auditoriju. Ministrijas pārstāvis saka, ka viņi mudina mācību iestādes uzrunāt diasporu, izmantojot vietni www.studyinlatvia.lv, bet diemžēl, kā norāda pētniece, tas ir neefektīvs veids, jo aptauja liecina, ka tikai 3% no diasporas studētgribētājiem informāciju meklējuši šai vietnē. Drīzāk viņi izmanto konkrēto mācību iestāžu mājaslapas un Latvijas valsts iestāžu mājaslapas.

Bet labu ziņu vēsta Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš: “Profesionālās izglītības iestādēs līdz 2022. gadam visās tiks ieviesta modulārā pieeja, kas būtiski palielinās iespēju arī no ārvalstīm salāgot kredītpunktus, kā arī iesaistīties mācību procesā. Jaunās stratēģijas profesionālajām skolām 2021.–2027. gads tiks tūdaļ nodots, un arī tur es aicināšu profesionālajām skolām īpaši domāt par diasporu kā lielisku iespēju attīstībai, piesaistot mūsu cilvēkus. Tas ir būtisks faktors.”

Katrā ziņā kustība ir jaušama, lai vairotu vēlmi Latvijā iegūt profesionālo vai augstāko izglītību, bet vēl ir ļoti daudz darāmā, lai nevis trešdaļa diasporas jauniešu, bet puse un varbūt vēl vairāk, izvēlētos par savu studiju vietu tieši Latviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt