Ģimenes studija

Digitālie mācību līdzekļi ienāk arī bērnudārzā

Ģimenes studija

Vai vasarā notiks vismaz daļa no ieplānotajām skolēnu nometnēm?

Pieaug vecāku skaits, kas stresa mazināšanais izmanto alkoholu

Psihoterapeits par alkohola lietošanas pieaugumu: Tas samazina stresu, nesaskaroties ar reālo problēmu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Alkohols kā stresa mazināšanas līdzeklis krīzes laikā tiek izmantots biežāk nekā iepriekš, novēro speciālisti. Ir saprotami, ka cilvēki izmanto alkoholu kā atslābinošu, nomierinošu līdzekli, jo tas dod tūlītēju pozitīvu efektu. Alkoholu bieži izvēlas ģimenēs, kur to darījuši vecāki, tā ir iemācīta uzvedība, raidījumā “Ģimenes studija” pauž speciālisti, uzsverot, ka svarīgi ir saprast cēloni, kas izraisa stresu, tad var meklēt risinājumu.

Rīgas Stradiņa universitātes docētājs, psihoterapeits Artūrs Miksons alkohola lietošanas palielināšanos mazāk novērojis pacientu vidū, bet sabiedrības ziņās pamana, ka vairāk lieto alkoholu ikdienā. Iepriekš darbs noturēja, bet mājās var vairāk atļauties. Ir arī saprotami, ka cilvēki izmanto alkoholu kā atslābinošu, nomierinošu līdzekli. Cilvēki meklē mierinājumu, atslābumu alkohola glāzē. Nevajag sevi vainot, ja vienu glāzi vīna izdzer vakarā, bet, ja novēro šo tendenci biežāk, tad jādomā par iemeslu. Visbiežāk cilvēki nezina, kā risināt problēmas.

Kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Gunta Kleinberga arī pauž, ka tuvāk esošo cilvēku lokā samanāms, ka vīna glāze vai kokteilis vakarā šajā laikā parādās biežāk, tas ir veids, kā cilvēki atslābst: “Cilvēki, kuri vispār nav dzēruši, jau sāk par to domāt; tie, kas lietojuši alkoholu, lieto to vairāk.”

Mūsu sabiedrībā alkohola lietošana ir bijusi norma, to attaisnojam, alkohols ir svētkos, nedēļas nogalēs.

Artūrs Miksons uzskata, ka šajā laikā prasību latiņa jānolaiž zemāk. Cilvēki uzliek sev nereālu atbildības un pienākumu nastu.

Ja ģimenē alkohola lietošana ir bijusi, to var uzskatīt par iemācītu uzvedību, kā atslābināties. Ja katru vakaru, lai atslābinātos, lieto alkoholu, tad jājautā sev, kā stresu noņemt citādi.

Alkoholam ir tūlītēja reakcija, pozitīvās sekas ir uzreiz. Citi veidi stresa noņemšanai prasa ilgāku laiku.

Ja dienā jau ir vilkme vai tieksme iedzert, jāmēģina izturēt, pagaidīt, izvēlēties citu dzērienu – tēju vai sulu. Tieksme iedzert var būt pusstundu vai stundu, izturēt nedēļu vai divas ir grūti, uzsver Gunita Kleinberga.

Alkohols dod tūlītēju pozitīvu rezultātu, nesaskaroties ar reālo problēmu.

Turpretī citi atslābināšanās veidi prasa saskaršanos ar reālo problēmu, pauž Miksons.

Ja iedzer, tad arī sāk sevi vainot; lai mazinātu vainas sajūtu, dzer vēl vairāk, tā ieejot ritenī.

Jāpatur prātā, ka alkohola atkarība veidojas pakāpeniski. Jācenšas saprast, kas palielina vēlmi lietot alkoholu, tāpat, kas samazina šo vēlmi. Izmantot citas stresa mazinošas lietas – pastaigas, skriešanu un citas. Sākumā svarīgi primāri ielikt vietā stresa mazinošu faktoru, tikai tad izvēlēties glāzi vīna.

Mēs esam toleranti pret alkoholu, dzer ģimenē, to redz bērni; kad bērns izaug, tad “iekāpj” tajās pašās kurpēs, turpinot tradīcijas no paaudzes paaudzē, atgādina Gunita Kleinberga.

No alkohola atkarības nav pasargāts neviens. Jāpatur prātā – kāpēc to lieto, cik ļoti apzinās, kāpēc tas notiek. Svarīgi, kā to pamanīt un būt godīgam pret sevi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti