Vai tas ir normāli?

Emocionālā vardarbība: Vārdi var ievainot tikpat spēcīgi, kā sitieni

Vai tas ir normāli?

Pieredze: kā pārstrādāt traumējošu pieredzi un "piedzimt no jauna"

Cilvēki bieži attaisno noziegumus, apzinoties, ka notiekošais neatbilst ētikas normām

Psihologs: Slikto tēlu romantizēšana pusaudžu vecumā ir normāla un tipiska

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Filmu, grāmatu un videospēļu antivaroņu romantizēšana un identificēšanās ar tiem ir normāla un tipiska pusaudžu uzvedība. Pusaudži tā nostājas pozīcijā pret vecāku iedibināto kārtību, meklējot savu vietu pasaulē, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja sociālais un organizāciju psihologs Reinis Lazda.

Bieži vien filmās, grāmatās, seriālos vai pat kādā videospēlē tieši stāsta antivaronis ir tas, kurš, neraugoties uz visu, skatītājiem un it sevišķi pusaudžiem liekas pievilcīgs. 

"Slikto vai daļēji slikto [varoņu] romantizēšana ļoti saistās ar pusaudžu vecumu, kad pusaudži nostājas pozīcijā pret vecāku iedibināto kārtību ģimenē un meklē savu vietu pasaulē, un tad varētu teikt, ka atrod tādus, kas arī ir nostājušies it kā pret un sāk ar viņiem identificēties," skaidroja Lazda. 

Psihologs atzina, ka par šo tēmu ir ļoti maz pētījumu, kas sniegtu skaidrākas atbildes, taču pieņemts, ka identificēšanās ar sliktajiem tēliem ir veids, kā cilvēki, kuri nejūtas mierā ar savu vietu pašreizējā grupā, meklē iespēju identificēties ar kādu citu grupu, sajusties piederīgiem kādiem citiem, kuri varbūt ir pret pastāvošo kārtību vai ko citu, kas cilvēku neapmierina. 

"Ir būtiski, ka tas cilvēks bieži vien tiek attēlots kā tāds, kurš var atļauties vairāk nekā parasts cilvēks ikdienā, nekā tas, kurš skatās to filmu vai lasa grāmatu. Un tas ir uzrunājoši.

Cilvēks lasa, skatās, kas būtu jādara, lai arī varētu atļauties kaut vai lietot alkoholu vai citas lietas, un vienlaikus tomēr spēt pastāvēt sabiedrībā un netikt no tās izraidīts," skaidroja psihologs. 

Lazda uzsvēra, ka, lasot kriminālromānus, skatoties filmas par antivaroņiem vai spēlējot agresīvas videospēles, lielākā daļa cilvēku nekļūst par noziedzniekiem. 

"Daži kļūst, bet tur ir vajadzīga gan kādu apstākļu sakritība, gan varbūt citi personiski pārdzīvojumi. Tā ka pateikt, ka tieši šāda filmu skatīšanās vai grāmatu lasīšana būtu kaitīga, es neņemtos. Mums būtu daudz vairāk noziedznieku, ja cilvēki tik vienkārši ņemtu un ar tiem identificētos," vērtēja Lazda. 

"Drīzāk varbūt tā ir iespēja iziet no savas ikdienas, kurā cilvēki tomēr tur sevi lielā mērā grožos, jo viņiem ir jārīkojas pareizi.

Sastopoties ar tādu varoni, kurš var atļauties darīt to, ko cilvēks sev ikdienā neļauj, pat ja viņam nav tāda nolūka tādā veidā rīkoties, viņš jūtas labi," viņš skaidroja. 

Tāpat arī ir ar pusaudžiem, kas cildina un pieķeras antivaroņiem, – iespējams, viņi tādā veidā parāda savu protestu pret kādām ģimenes normām, kurām viņi nepiekrīt, pret noteikumiem, kas jāievēro. 

"Pusaudžiem ir vajadzība norobežoties no vecākiem un sākt veidot pašiem savu dzīvi. Viņi meklē šo citu varoni, citu personāžu, kurš arī ir nostājies pret pastāvošo kārtību. Tādējādi viņi sajūtas brīvāki savās izvēlēs, – ka viņiem ir lielākas tiesības rīkoties tādā veidā, kādā viņi uzskata par pareizu," norādīja Lazda. 

"Es nevaru novērtēt, vai šīs uzvedības izpausmes kādā gadījumā jau neiet par tālu un nekļūst bīstamas sabiedrībai, bet lielākoties es teiktu, ka tas ir pietiekami normāli. Tas ir pusaudžu vecums, kurā ar šādu uzvedību sastapties ir ļoti tipiski," viņš vērtēja. 

"Vai tas ir normāli?"

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti