Ģimenes studija

Atbalsts īpašo bērnu vecākiem: trūkst asistentu, veido pakalpojumu "Atelpas brīdis"

Ģimenes studija

Aptaukošanās izplatība Latvijā sākumskolas bērniem nepieaug. Risks arvien pastāv

Patiesas rūpes par sevi reizēm nozīmē darīt to, ko nemaz negribas

Psiholoģijas doktorants: Rūpes par sevi nav egoisms, tā var izaudzināt labākus bērnus

Aizvien biežāk jaunajiem vecākiem tiek piekodināts – neaizmirstiet parūpēties par sevi. Rūpējoties par sevi, mēs rūpējamies par visiem pārējiem ģimenes locekļiem, un tam nav saistības ar patmīlību un egoismu, tam ir vieta ģimenes dzīvē, lai izaudzinātu labākus bērnus un dibinātu ciešākas atteicības ģimenē, pauž raidījuma “Ģimenes studija” viesi.

Viss jaunais ir sen aizmirsts vecais – ja nerūpējamies par sevi, tad par citiem nevar parūpēties.

It īpaši jauniem vecākiem jādomā par sevi, jo ģimenē ir tas, ko jaunie vecāki sagaida, un tas, kas realitātē notiek - ir nepieciešams spēt noturēties uz stipra pamata.

Teologs, mācītājs, apzinātības skolotājs un psiholoģijas doktorants Indulis Paičs uzskata, ka dzīves ritms turpina pieaugt, saviem bērniem gribam iedot labāko. Iepriekš vairāk runāja par izaugsmi, garīgām tēmām, šodien cilvēki izdeg dzīves kontekstā, situācija ir citāda.

Divu meitu mammai Maijai Bērtiņai rūpes par sevi ir pabūt vienai, izbaudīt laiku, skatīties, kā citi ļoti steidzas. "Mammai ir spriedze, jo ir atbildība par bērniem 24 stundas, dubultspriedze ir tam ciilvēkam, kurš visu laiku ir kopā ar bērniem, tāpēc rūpēm par sevi jāvelta laiks." Maija studēja tad, kad bērns bija mazs, varēja nodoties studijām – rūpēm par sevi.

Biedrības „Tēvi” pārstāvis un tētis Lauris Bokišs atzīst, ka viņam rūpes par sevi tēta pieredzē pienāca par vēlu - tas notika pēc krīzēm, izdegšanas un klupieniem. Rūpes par sevi ir sistēmiska lieta. Laura  sistēma sastāv no rūpēm par fizisko ķermeni (ūdens dzeršana, kustības) un klāt tiek liktas milzīgas rūpes par emocionālo un psihisko veselību.

Viss mainās, senāk rūpes vispirms bija – vai esi paēdis, otrs - vai māja tīra un kārtībā. Senāk bija fokuss uz uzdevumu – izdarīt lietas, mūsdienās fokuss ir uz attiecībām, pauž ģimenes psihoterapeite, četru dēlu mamma Kristīne Maže.

Tā ir ģimenes tradīciju lieta, arī sociāli ekonomiskie jautājumi ir svarīgi. “Zināmā mērā, rūpējoties par sevi, mēs rūpējamies par visiem pārējiem ģimenes locekļiem,” uzskata Indulis Paičs.

Rūpes par sevi ir viegli noturēt par patmīlību.

Indulis Paičs uzskata, ka robeža starp egoismu un rūpēšanos par sevi ir grūti nosakāma. Bieži izdarām viens uz otru spiedienu – tā rīkojoties būsi egoiste! Situācijas ir dažādas; vadmotīvs – cilvēkam ir dažādas vajadzības. Vajag iekārtot tā, lai proporcionāli kāda dienas daļa ir veltīta paša vajadzībām. Spiediens? Jo cilvēks vairāk egoists, jo citos vairāk egoistus redz. Jo mazāks egoists, jo vairāk rūpēsies par citu labklājību.

“Emocionālo pasauli var salīdzināt ar koku – ja kokam ir tikai viena saknīte, tad viss nepieciešamais caur to jāuzņem.

Ja daudz sakņu, tad lielāka iespēja, ka viss būs labi un pasaulei dāvās labāku cilvēku,”

uzsver Indulis Paičs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti