"Vairākus gadus plaģiāts nebija dienaskārtībā. Izskaidrojām studentiem, mazliet piedraudējām, izveidojām sistēmu, kas pārbauda automātisku "copy-paste", bet šogad masveidīgi parādās jauns paņēmiens. Teksti, kas paņemti no interneta, pārtulkoti un tad uzdoti par saviem," šis ir viens no soctīklu ierakstiem, kurus pamanīja Latvijas Radio raidījums "Ģimenes studija".
Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks skaidroja, ka šajā gadā plaģiātisma problēma "uzpeldēja" - kovida dēļ atkal ar plaģiātisma problēmu pasniedzēja darbā bija jāsaskaras. "Tas nav tikai morāles, bet arī zināšanu un prasmju jautājums, arī jautājums par to, ko no studentiem sagaida."
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja Sarmīte Kolāte plaģiātisma atmaskošanai izmanto tradicionālu "google" meklētāju, tā var konstatēt, ka darbs ir pārkopēts vai arī pārtulkots. Pirms dažiem gadiem bija divi vai trīs šādi darbi, šogad tādi bija 10. Problēma samilst.
Alda Spirģe uzsvēra, ka plaģiātisms sākas skolās. Jelgavas valsts ģimnāzijā ir laba zinātnisko darbu pieredze. Plaģiātismu nav viegli konstatēt, bet, ja to atrod, krāpniekiem darbus liek pārstrādāt.
Sedlenieks skaidroja, ka
mūsu augstskolās uz plaģiātismu skatās maigi, piemēram, ASV pat par vienu teikumu var izslēgt no augstskolas.
"Mēs esam izstrādājuši procedūru – pirmo reizi pieķer, tad "nostrostē" katedras sēdē, liek parakstīties, ka tas neatkārtosies. Šogad bija sēde, kurā lēma par atkārtotu gadījumu."
Jautājums ir arī par pedagogu slodzi un kapacitāti šādus gadījumus atklāt. Sedlenieks akcentēja, ka pedagogu slodze ir jautājums, par ko grūti pateikt, kāda ir pārāk liela. Var novērot, ka studenti sliktāk tiek galā ar uzdotajiem darbiem, tie jāsamazina. Arī samazinātu darbu neizdara.
Notiek cīņa – studenti ir pārguruši, jo saka, ka jāstrādā, ja slodzi samazina, strādā vairāk. Pasniedzēja prasībām vajadzētu būt tādām, lai students darbu izdarītu ar vieglu piepūli. Bez sankcijām darbā neiztikt.
Arī Kolātes studenti sūdzas, ka ir noslogoti, un tas ir iemesls, ka atļaujas ko norakstīt.
Raidījuma klausītāji uzskata, ka studentu un skolēnu krāpniecība korelē ar sliktu pedagogu darbu.
Spirģe plaģiātisma jautājumā velk paralēles ar dzīvi sabiedrībā, kurā arī notiek krāpšana:
"Kamēr sabiedrībā katrs nebūs godīgs un atbildīgs pret to, ko saka un dara, tikmēr nekas nemainīsies."
Sedlenieks ir pārsteigts par dažu kolēģu attieksmi, kuri pamana un pieļauj blēdīšanos. Ilgtermiņā šāda attieksme augstskolām atspēlēsies. Ir pasniedzējiem jābūt iespējām labot darbus, kā arī jābūt nopietnām sankcijām par krāpšanos.
