Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore Gundega Muceniece akcentēja, ka skolā ir klātienes mācību laiks un kavētais mācību laiks, no šādas perspektīvas jāraugās, ka skolai ir pienākums nodrošināt skolēnu izglītošanu, ko var veikt pie nosacījuma, ka skolēns piedalās šajā procesā.
Rīgas Valda Zālīša sākumskolas skolotāja un klases audzinātāja Dace Jansone raksturo skolas kārtību – vecāki raksta iesniegumu par skolēna prombūtni. Tā ir trīspusēja vienošanās, vecāki uzņemas atbildību par mācību procesu ceļojuma laikā.
"Nav veikti konkrēti pētījumi par jauno ceļošanas tendenci. Ārvalstīs šo ir pamanījuši, ceļošanas tendence mācību laikā pastāv, jo ārpus brīvlaika ceļošanai ir pieejamas lētākas biļetes, to vairāk saista ar ekonomiskiem apsvērumiem. Kavējumi ir pētīti, to sekas ir negatīvas, bet šie rezultāti nav attiecināmi uz ceļojumu kopā ar vecākiem, kur ir kāds plāns, kā tiks galā ar mācību vielu, vecāki ir atbildīgi par bērna mācībām. Jāizvērtē bērna vecums, svarīgi saprast, kas skolā tiek palaists garām," skaidroja Latvijas Universitātes docente un pētniece Liena Hačatrjana.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vecākā eksperte Jana Veinberga skaidroja, ka MK noteikumi nosaka, ka
skola pati izvērtē, kad kavējums ir neattaisnots. No kopējās statistikas vismaz vienu attaisnotu stundu kavējuši apmēram puse no skolēniem.
Kavējumu skaits ir svārstīgs, bet tas noteikti ir liels. IKVD aicina vecākus un skolas izturēties atbildīgi pret bērnu vēlmi doties ceļojumos, kavējot mācības, vienojoties ar pedagogiem par mācību satura apgūšanu. Skolas izstrādā noteikumus, svarīgi, lai abas puses tos zina, saprot, vai kritēriji ir izpildāmi. Ir jāstiprina vecāku atbildība par bērnu kavējumiem.
Muceniece uzsver, ka Latvijas sabiedrība ir toleranta pret iespēju pakārtot skolas mācības saviem personīgajiem plāniem. Augstus mācību rezultātus grūti sagaidīt. Nepieciešams stiprināt atbildību valstiski, lai tā nav tikai skolu atbildība, skola nevar iejaukties pieaugušā atbildībā pret savu bērnu.
Ceļošana vairāk ir pilsētnieku privilēģija, novērojusi Jansone. Viņa ir strādājusi lauku reģionā, kur bērnu ceļošana mācību laikā nav aktuāla. Sākumskolas skolēnu vecākiem ir vieglāk sekot līdzi bērna mācībām, tomēr ir lietas, kuras jāieliek bērnos pašos pamatos. Reizēm ceļojuma ieguvumi ir lieli. Nevar viennozīmīgi pateikt, ka būtu pret ceļojumiem kopā ar ģimeni mācību laikā.
Valdis Vītoliņš rīko tūrisma izaicinājumus grupām, un tajos bieži līdzi dodas arī sieva un meita, kas šobrīd mācās 9. klasē. Vecāki neslēpj, ka viņi dod priekšroku dažādiem ģimenes braucieniem arī tad, ja meitai nākas kavēt skolu.
Vītoliņu ģimene kopā ar meitu Monu ceļo ļoti bieži. "Mēs skatāmies mazo sapņu galamērķus, kādi ir piedāvājumi, neatkarīgi no apstākļiem, dodamies ceļojumos," pauda tētis.
Mamma skaidroja, ka, izvēloties ceļojumus, "ņem vērā, ka ir laiks skolā, kad nebūs liela slodze – skolas sākumā, mācību gada noslēgumā, kad atzīmes jau izliktas, un citā laikā", lai prombūtne mazāk ietekmētu jaunās vielas apguvi.
Meita Mona skaidroja, ka "manā skolas dzīvē nevaru no rīta līdz vakaram mācīties vienu un to pašu. Ceļojumu laikā ir mācību vielas labāka saprašana. Arī socializēšanās ar vienaudžiem – ir būtiski, ka man šāds laiks ir. Ir skolotāji, kas pilnīgi atbalsta, ir tādi, kas ir satraukti, pēc tam ir dusmīgi. Ir skolotāji, kuri neļauj attālināti mācīties."
Ģimene laicīgi gada sākumā paziņo, kad dosies ceļojumā, un cenšas meitu atbalstīt. Ir skolotāji, kas Monas zināšanas izmanto mācību procesā, kas ir pienesums citiem skolēniem. Mona prot izvērtēt, kad var braukt ceļojumā, kad mācību dēļ nē.
Mamma aicina: "Nepērciet bērnam gadžetus, var atrast pietiekami lētus braucienus, lai kopā ar bērniem dotos piedzīvojumā!"
