Ludzas Jura Soikāna Mākslas skolā, ko 1991. gadā dibināja dzejnieks, mākslinieks un Latgales patriots Antons Kūkojs, jaunais mācību gads sācies klātienē. Nu jau vairākus gadu desmitus divstāvu sarkanā ķieģeļu ēka ar četrām baltām kolonām un īpašo auru ir kļuvusi par sava veida mākslas namu, jo te gan mazāki, gan lielāki bērni apgūst ne tikai mākslas pamatus – zīmē, glezno, darina , bet arī mācās ieraudzīt pasauli daudz krāsaināku un interesantāku. Mākslas pedagoģe Iveta Ladusāne atzīst, ka pēdējie pāris gadi ar mājsēdēm un attālināto apmācību skolotājiem bija īsts izaicinājumu laiks.
"Tas bija liels šoks visiem. Ne tikai izglītības iestādēm, bet visai pasaulei. Bet tagad, atskatoties uz to periodu, var teikt, ka skola ļoti veiksmīgi tika ar to galā. Tiesa, ne bez neizpratnes un roku plātīšanas dažbrīd. Mēs komunicējām ar dažādu tehnoloģiju palīdzību. Kad cilvēkam tiek ierobežoti resursi, lai cik tas sāpīgi būtu, kādā brīdī cilvēks sāk meklēt tos risinājumus, par kuriem iepriekš nebūtu iedomājies. Tādi bija videomateriāli, kas man pašai tapa attālinātā mācību procesā kā uzmanības piesaistes, kā mācību uzdevumu veidošanas iespējas un instruments. Tad, kad bija attālinātās mācības, bija arī tā, ka mājās skraidīju vai nu žirafes tērpā, vai pārģērbusies par zaķi, lai piesaistītu skolēnu uzmanību," stāsta pedagoģe.
Vadoties no savas pieredzes, Iveta uzskata, ka spējas ir katram bērnam un pedagogi ir tikai lielie palīgi, kuri palīdz bērnam izpausties caur līnijām, krāsām un fantāzijām.
Ladusāne: "Tas, ko mēs iedodam mākslas skolā, ir ticība saviem spēkiem. Tas ir ļoti svarīgi jebkurā jomā, ne tikai mākslā. Ja tev ir tādi cilvēki, uz kuriem tu vari paļauties un smelties to ticību, tad man šķiet , ka mūsu misija ir izpildīta, un ir tāds gandarījums gan man, gan citiem skolotājiem. Ja bērns ir izpletis spārnus, lai dotos dzīvē tālāk un radītu darbus mākslā, inženierijā, filozofijā, dejā, – vienalga, lai ko viņš darītu, mēs jūtam šo pieskārienu, ka viņš ir izgājis mūsu skolu un, kā mēs to mēdzam teikt, viņš ir savējais."
Šovasar Ludzā notika starptautiskais mākslas plenērs, un skolotāja Iveta atklāj, ka, piedaloties tajā, ir atradusi laiku savam pieskārienam mākslai, taču viņas dzīve visciešāk tomēr saistīta ar bērniem. Pat vasaras brīvdienās lielu daļu atvaļinājuma viņa ir pavadījusi, vadot bērnu vasaras nometnes.
"Tas ir mans sirdsdarbs, ko es iesāku krietni sen, un tā sajūta tikai vairojas. Īstenībā nevienā brīdī nav bijis tā, ka man kas būtu šķitis par grūtu. Grūtības es saucu par izaicinājumiem, kuri man dod iespēju augt, tapt labākai, iemācīties ko jaunu. Protams, ne bez tulznām, ne bez nobrāzumiem, bet tas man tikai piedod spēkus un izaicina rīkoties un izdomāt vēl un vēl vairāk radošu pieeju savā darbā," skolotāja raksturo savu darbu.
Sācies jaunais mācību gads, un Ludzas Jura Soikāna Mākslas skolas skolotāja, triju bērnu māmiņa Iveta Ladusāne to uzsāk ar jauniem plāniem, idejām un gatavību risināt jebkuras problēmas. Tieši par nesavtīgo darbu, inovācijām mācību procesā pērn Iveta saņēma Latgaliešu kultūras biedrības iedibināto Nikodema Rancāna balvu Latgales izcilākajiem pedagogiem, ko pati skolotāja uzskata par atzinību visam skolas kolektīva darbam.
