Uz jautājumu, vai iespējams bērna emocionālo stāvokli nolasīt no bērna zīmējuma, mākslas pedagoģe Ilze Vītola atbild apstiprinoši.
Ilze Vītola ir mākslas pedagoģe ar lielu pieredzi darbā ar bērniem, Latvijas Mākslas akadēmijas docētāja, mākslas izglītības centra “Trīs krāsas” dibinātāja un valdes priekšsēdētāja.
Pedagoģes pieredze rāda, ka bērna zīmējumi atspoguļo bērna emocijas un pašsajūtu, tomēr, izdarot secinājumus pēc bērna darbiem, jābūt informētam par bērnu vecumposmu īpatnībām un jāpazīst bērna radošās izpausmes veids.
“Es būtu ļoti piesardzīga, analizējot sveša, man nemaz nezināma bērna darbu. Analīzi es varu veikt, ja esmu runājusi ar vecākiem un bērnu kādu laiku iepazinusi, “ saka pedagoģe.
Ļoti svarīgi ir zināt, kāda ir bērna pieeja mākslā. Esmu novērojusi trīs izteiktas pieejas.
Mēdz būt bērni, kuriem tuvs grafisks izteiksmes formāts. Bērniem tad patīk kontrasti – uz melna zīmēs ar baltu, uz balta ar melnu. Tas ir normāli šim izteiksmes veidam, melnajā krāsā bērns meklēs kontrastu, nevis izrādīs sliktas emocijas. Ja bērns uz tumša materiāla zīmē ar melnu krāsu, tad varētu meklēt likumsakarības.
Gleznieciskā stila pārstāvji izvēlēsies pasteļtoņus.
Ir bērni, kuriem patīk konstruēt, tas viņiem ir nepieciešams, lai spētu izteikt formu, viņi nevar izpausties plaknē,” komentē speciāliste.
Bērnu zīmējumi rāda bērnu fantāzijas; dažreiz vecāki ir nobažījušies, jo bērnu zīmējumi ir veikti ar ļoti krāšņām fantāzijām.
Bieži šajās fantāzijās atklājas, ka bērns dzīvo paralēlā pasaulē – fantāziju puķes, dzīvnieki, draugi un pat cita ģimene.
Vecāki bieži slēpj pedagogiem, ka bērnam ir saskarsmes, uzvedības vai citas problēmas, viņi parasti saka: “Šādi viņš nekur citur neuzvedas un neizpaužas, tikai pie jums.” Pedagogam ir svarīgi zināt bērna uzvedības problēmas, lai kopējais darbs būtu pilnvērtīgāks.
Ilze Vītola vērš uzmanību uz to, ka vecumposmu attīstība nosaka ļoti daudz no tā, ko var redzēt bērnu zīmējumos.
Parasti četru gadu vecumā bērns zīmē greznus stāstus.
Amerikāņu pedagoģe Roda Keloga par mazu bērnu talantu saka: “Neiedomājaties, ka tas ir jūsu nopelns, tā tas vienkārši ir.”
Mazi bērni zīmē kā dievi, augstāko punktu sasniedzot apmēram piecu gadu vecumā, bet no 7 -10 gadiem vēlme, uztvere, radošums un pašizteikšanās spēks mazinās.
Septiņu gadu vecumā bērni savos mākslas darbos salīdzina visu ar realitāti. Bieži vecāki neievēro bērnu vecumposma attīstību un vaino skolotāju, uzskatot, ka tā ir skolotāja vaina, ka bērns pārstāj būt radošs un viņa darbi mainās. Vecākiem jāsaprot, ka bērns aug un mainās, ir lietas, kas gluži vienkārši notiek.
Radošums šobrīd ir modē. Ne tikai bērnu radošums, bet arī pieaugušo. Sabiedrība grib jaunus kairinājumus. Kādreiz bija svarīgi lasīt grāmatas, apmeklēt izstādes, tagad apmeklē dažādus radošuma kursus, secina Ilze Vītola.
