Panorāma

Bērni iesilda Rīgas maratonu

Panorāma

Panorāma

Latvijā top vadlīnijas ņirgāšanās mazināšanai skolās

Kā Somijā tiek galā ar ņirgāšanos skolās?

Latvijā vēl nav vienotas pieejas, kā skolās būtu jāreaģē un jārīkojas gadījumos, kad notiek ņirgāšanās par kādu, tāpēc katrā dara, kā māk un saprot. Pēc Latvijas Televīzijas rubrikas "Mobings. Izdzīvošanas skola" plāna virzība beidzot ir iekustējusies. Ar ļoti labiem rezultātiem daudzu gadu garumā sevi pierādījusi Somijas skolu antimobinga programma "Kiva". To pārņēmušas arī citas valstis pasaulē un Eiropā, un arī pie mums kaimiņos, Igaunijā. Kas ir somu veiksmes pamatā? Un ko plāno darīt Latvijā? 

Jaunākajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumā par ņirgāšanās izplatību skolās Latvija ir sliktā topa augšgalā. No aptaujātajiem skolēniem 35% jeb katrs trešais atzina, ka ir saskāries ar pazemošanu. Tikmēr vidēji citās valstīs šis rādītājs bijis zemāks – 23% skolēnu. Vieni no zemākajiem rādītājiem bijuši Somijai – vien 17%. 

""Kiva" programmā skolēni apmeklē vairākas mācību stundas, kas ir daļa no visas mācību programmas.

To laikā diskutē, risina uzdevumus grupās, un ir vēl cita veida aktivitātes, kas varētu veicināt bērnos empātiju.

Mēs veidojam īsfilmas par pieaugušajiem, kuri skolas gados cieta no mobinga. Šajos video pieaugušie stāsta par savu pieredzi un to, kā tā ietekmē viņu kā pieaugušo dzīves. Un dažbrīd jaunieši šos video noskatās un saka: "O! Viņš ir pieaugušais, bet aizvien atceras to, kas notika skolā"," pieredzē dalījās Turku Universitātes psiholoģijas profesore Kristīna Salmivalli, kura ir viena no programmas autorēm.

Programmu Somijā ieviesa pirms 12 gadiem, un tobrīd ņirgāšanās somu skolās bija teju tikpat izplatīta kā pie mums. Galvenā programmas ideja – veicināt empātiju pret pazemoto skolēnu, veidot skolu, kurā visi justos labi un droši. Strādāt ar visu klasi, nevis pie psihologa sūtīt tikai cietušo un vardarbīgo.

"Mums ir tiešsaistes spēle, kurā skolēni dodas pastaigā pa virtuālu skolu, sastopas ar dažādām situācijām, kas izveidotas tā, lai bērni spētu pārdzīvot līdzi citiem un saprastu, cik mobings var būt kaitīgs. Mēs jautājam skolēniem viņu pieredzi par to, vai viņi ir saskārušies ar mobingu vai paši ņirgājušies par kādu. Kāds ir skolas mikroklimats. Pēc tam mēs jautājam skolotājiem, ko viņi katrs personīgi ir darījuši, lai novērstu ņirgāšanos. Vai viņi ir vadījuši kādu no mācību stundām par mobingu, vai viņi ir risinājuši šādus konfliktus," stāstīja Salmivalli.

"Kiva" programmu pašlaik ieviesušas 20 valstis visā pasaulē: Jaunzēlandē, Čīlē, daudzviet Eiropā un arī pie mums kaimiņos – Igaunijā. Un visās valstīs noskaidrots, ka vienaudžiem ir ārkārtīgi liela loma mobinga pārtraukšanā. Protams, lai tas varētu būt iespējams, jāseko skolas personāla apmācībām. Somijā katru gadu skolu ar labākajiem rādītājiem apbalvo, un izglītības mikroklimatam ir tikpat liela nozīme kā sasniegumu reitingiem.

""Kiva" nav tikai programma, ko mēs iedodam skolām, un viss. Mēs ne tikai nododam šo programmu, bet mēs arī atbalstām šīs skolas, mūsu partnerus. Tātad ikvienā valstī, kurā ievieš mūsu programmu, ir arī mūsu pārstāvji, un mēs šo valsti atbalstām, mēs apmācām, esam regulārā saziņā un palīdzam visos iespējamos veidos, lai viņiem izdotos šo programmu ieviest augstā kvalitātē," uzsvēra Salmivalli.

Latvijā par "Kiva" programmu ir dzirdēts, bet tās ieviešana atzīta par pārāk dārgu un laikietilpīgu. Jo tā būtu jātulko no angļu uz latviešu valodu. Tāpēc Latvija pašlaik sludināšot iepirkumu, lai vietējie eksperti izstrādātu paši savas vadlīnijas. Pēc tam būšot arī apmācības. "Kiva" materiālus, kas angļu valodā atrodami internetā, varēšot izmantot papildus.

"Ir jāstrādā ar varmāku, ir jāstrādā ar pāridarītāju. Un trešais – ir jāstrādā ar klasi, jo ļoti bieži tad, kad citi bērni ir vardarbības liecinieki, tad tā ir traumējoša pieredze klasei vai grupai, vai arī šī ņirgāšanās pieredze tiek pārņemta un attīstīta. Tādēļ mūsu skatījumā tas ir tikai viens no programmas "Kiva" elementiem, ka mēs strādājam un veicinām emocionāli labvēlīgu vidi, bet mēs vēl gribam strādāt arī gan ar upuri, gan ar varmāku," izteicās Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs.

Piedzīvota ņirgāšanās bērnībā vai pusaudžu vecumā var atstāt nopietnas sekas uz psihisko veselību pieaugušo vecumā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt