Ar īpašo desmitgadnieci Karlu no Mārupes iepazināmies, veidojot sižetu sērijā "Mūžīgā mājsēde". Toreiz uzzinājām, ka par spīti tam, ka Karla piedzima ar smagiem smadzeņu darbības un attīstības bojājumiem, viņa tāpat kā ikviens bērns ikdienā dodas uz skolu.
Protams, Karla savu – Mārupes pamatskolu – nu jau otro gadu apmeklē kopā ar asistenti Sigitu, kurai ir astoņu gadu pieredze šajā darbā. Tas, ko Sigita ieraudzīja Karlas skolā, viņu patīkami pārsteidza.
"Tas man bija kā brīnums – kad es iegāju skolā, kur ir speciālais spārns īpašajiem bērniem, kur iebrauc ratiņkrēsli, kur ir pieejama vide, kur ir lifts, kur ir speciālie pedagogi. Es uz to visu skatījos kā tādu brīnumzemi, un es nesapratu, kur es esmu vispār nonākusi – tā kā Eiropā un tā kā Latvijā. Tā kā nebija skaidrs," atzīst Karlas asistente Sigita Skujiņa.
Karla apmeklē skolu tad, kad jūtas pietiekami labi un kopā ar pārējiem bērniem satiekas klasē vien reizi nedēļā.
Pārējā laikā viņa mācās pie speciālā pedagoga jaunajā korpusā, kur iekļautas telpas, kas pielāgotas bērniem ar īpašām vajadzībām. Dzeltenajā koridorā tagad ir gan fizioterapijas zāle, gan sensorā istaba un atsevišķi speciālistu kabineti.
"Tas jau ir mans kā direktores sapnis šos 11 gadus. Mēs esam kļuvuši populāri ar to, ko mēs darām, bet ir savs limits skolai, jo iekļaut klasē mēs varam četrus līdz piecus bērnus," norāda Mārupes pamatskolas direktore Sigita Sakoviča.
Par visskaistāko piedzīvojumu šajā skolā Karlas asistente Sigita uzskata dienu, kad pirmo reizi ar Karlu devās uz bibliotēku. Un nākamajā dienā saņēma aizrādījumu no Karlas skolotājas par to, ka nav ļāvusi Karlai ar savām rokām paņemt grāmatu, bet izdarījusi to viņas vietā. Šajā skolā bērni to darot paši.
"Bibliotēku darbinieces bija sašutušas par to, ka Karla ar savām rokām neiedeva grāmatu, jo mums šeit bērns iet pa priekšu. Un es biju tādā… pirmo reizi priecīgā šokā. Jo es neticēju, ka tas tā notiek. Nu tas ir fantastiski," priecājas Karlas asistente.
Lai arī Latvijā gandrīz 70% pašvaldības skolu īsteno iekļaujošo izglītību, visbiežāk bērni ar tik smagiem attīstības un veselības traucējumiem kā Karlai līdz parastajai skolai tiek reti. Vairākums šādu bērnu ir speciālajās skolās. Un nereti tieši citu audzēkņu vecāki ir tie, kuri nav gatavi pieņemt citādo.
"Bija vecāku sapulce, kur Karlas mamma vecākiem izstāstīja par Karlu. Un mēs lūdzām vecākiem ar bērniem pārrunāt to, ka mums šāda meitenīte mācīsies. Un tad, kad Karla uzsāka mācības, bērniem nebija nekādas problēmas," stāsta 2.a klases audzinātāja Inese Sīle.
Kopumā Mārupes pamatskolā mācās gandrīz divdesmit bērnu ar vidējiem un smagiem veselības traucējumiem, un iekļaujošā izglītība te tiek īstenota vairāk nekā desmit gadus.
"Es esmu ļoti priecīga, ka mums ir šāda meitenīte klasē, jo klasē bērni mācās pieņemt citādo. Viņi arī saka: "Skolotāj, runājiet klusāk, Karla var nobīties!"," turpina audzinātāja.
Diemžēl visiem bērniem viena skola nepalīdzēs, tāpēc saviem kolēģiem un vecākiem citās skolās, direktore iesaka pamēģināt.
"Mēs, pieaugušie, varam teikt, mēs esam toleranti, mēs esam iejūtīgi, mēs atbalstām visus cilvēkus, ja. Reizēm jau sanāk, ka tas ir tikai vārdiski, bet bērni, esot kopā ar bērniņiem ar īpašām vajadzībām, iemācās, ko nozīmē, ka tev blakus var būt arī savādāks bērns," skaidro Mārupes pamatskolas direktore Sigita Sakoviča.
Viņa atzīst, ka vislielākie ieguvumi ir bērniem, kuri mācās parastajās pamatskolas klasēs.
