Bieži pieaugušie aizmirst pajautāt bērniem viņu viedokli, pauda Latvijas Bērnu labklājības tīkla pārstāve Ilze Paleja.
Latvijas Bērnu labklājības tīkla pārstāve Laila Balode akcentēja, ka pieaugušo pienākums ir bērnam pajautāt, bet visu, ko bērns vēlas, nevar īstenot, bet ir būtiski paskaidrot, kā būs un kāpēc.
Tikko bērns sāk izrādīt savas emocijas vai viedokli, viņam ļauj pieņemt lēmumus kādās jomās. Tas notiek organiski, nevar nosaukt kādu konkrētu vecumu, kad ar to sākt darboties, pieredzē dalās piecu bērnu mamma Līga Štāle.
Izvēlēs svarīgs ir vecums. Mazs bērns apjūk, izvēles tad var sākotnēji būt viena no divām, lai neuzliktu bērnam atbildību par lēmumiem, ko bērns nevar pieņemt, skaidro Balode.
Rīgas 6. vidusskolas sākumskolas skolotāja Kadrija Beirote stāstīja, ka ir nopietnas lietas, kas ir pieaugušo kompetence, bērnam prasa ko tādu, kas ir ikdienas lietas. Viena lieta ir aprunāties ar bērnu, lai bērns būtu lietas kursā par notikumiem, cita ir prasīt padomu par rīcību, kas nav bērna kompetence, tā ir atbildības uzkraušana par pieaugušo dzīvi.
Arī Balode uzsvēra, ka ir dažādas dzīves jomas un bērna līdzdalība notiekošajā. Ja vecāki šķiras, tad bērns tiek informēts, kādas izmaiņas gaidāmas, kā bērnam nākotnē mainīsies dzīve. Citas ir mazas lietas.
"Pieņemt lēmumu, uzņemties atbildību – tas ir tas, ko mācām bērnam. Pret bērnu varmācība ir, ja bērnam liek uzņemties atbildību par to, kas ir pieaugušo joma. Vecāki māca bērnam modeļus, kurus vēlāk bērns izmantos savā dzīvē."
Interešu izglītība ir joma, kur lēmuma pieņemšanā vecāku un bērnu lēmumi var nesakrist.
Mamma Līga Štāle uzskata, ka mazākiem bērniem interešu izglītību izvēlas vecāki, vēlāk bērni paši izvēlas.
Līdzīgās domās ir skolotāja Beirote: "Vecākiem ir jāiesaistās, sākotnēji piedāvājot interešu izglītības iespējas, vēlāk izvēlas bērns, jo tad viņam ir lielāka interese un informācija."
